Izplatīšanas piegāde briesmās: KTF samazinājumu kritika un jaunie noteikumi

Izplatīšanas piegāde briesmās: KTF samazinājumu kritika un jaunie noteikumi

2024. gada 22. augustā nesen paziņotie samazinājumi Klimata un pārveidošanas fondā (KTF) izraisīja diskusijas nozarē. Asociācija (VKU) pauda bažas par finanšu līdzekļiem, kas plānoti rajona apkures piegādes paplašināšanai. Tikai aptuveni 3,4 miljardiem eiro vajadzētu būt pieejamiem no 2025. līdz 2029. gadam, savukārt saskaņā ar Heat, Cold un KWK (AGFW) energoefektivitātes asociācijas pētījumu faktiskā gada atbalsta prasība jau ir 3,4 miljardi eiro.

Prognos AG, kas ir izveidojis ziņojumu, liecina, ka līdz 2030. gadam rajona apkures paplašināšanai un pārveidošanai būs jāiegulda kopumā 43,5 miljardi eiro, lai sasniegtu federālās valdības ambiciozos mērķus. VKU ģenerāldirektors Ingberts Liebings uzsvēra, ka ar šo centra aprīkojumu nevar sasniegt pasludināto mērķi trīskāršot rajona apkures proporciju līdz 2045. gadam.

Noteikumi un patērētāju aizsardzība fokusā

Diskusija par rajona apkures ieguvumu no braukšanas turpmākajām cenām. Nesen iesniegtais Federālās ekonomikas ministrijas projekts par grozījumiem tik sauktā Avbfernwärmev ir paredzēts, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību patērētāju aprūpē: no iekšpuses rajona apkures piegādātājiem. Iepriekšējais process tiek uzskatīts par necaurspīdīgu, tāpēc nākotnē tiks ieviestas publikācijas saistības par cenu izmaiņām.

Werner Lutsch, AGFW rīkotājdirektors, prasa likumā noteiktās cenas korekcijas tiesības. Viņš apgalvo, ka uzņēmumiem ir jāpielāgo saskaņotās cenas noteiktos gadījumos, it īpaši, ja ir nepieciešamas jaunas investīcijas, ko izraisa rajona apkures sistēmu pārveidošana. Saskaņā ar to pašreizējā sistēma nav piemērota šo prasību izpildei.

klimats -neatrāla siltuma padeve un jaunas attīstības

Rajona apkures paplašināšana ir pašvaldības siltuma plānošanas centrālā sastāvdaļa. Parasto gāzes tīklu maiņa uz ūdeņradi tiek apskatīta kritiski. Gada sākumā ēkas enerģijas likums, kas pazīstams arī kā Apkures likums, tika papildināts ar siltuma plānošanas likumu. Tas federālajām federālajām federālajām valstīm liek vadīt savas pašvaldības siltuma plānošanai, kuru mērķis ir līdz 2045. gadam klimata neitrāla siltuma padeve.

Dažādas pilsētas paļaujas uz šo tendenci. Piemēram, Hannoverē līdz 2035. gadam jāīsteno pilnīgi klimata neitrāla rajona apkures piegādi. Berlīne, no otras puses, jau ir lielākais rajona apkures tīkls Rietumeiropā, kas nākamajos gados jāpaplašinās. Mērķis ir pārveidot fosilā kurināmā enerģijas ražošanu, piemēram, gāzi un ogles, uz efektīvākiem lieliem siltumsūkņiem, kas izmanto atkritumu siltumu un notekūdeņus.

Tāpēc izmaksu kontrole rajona apkurē ir karsta tēma, kas ietekmē gan piegādes uzņēmumus, gan patērētājus: iekšpusē. Drīz ieviestajiem noteikumiem varētu būt izšķiroša ietekme uz turpmāko cenu noteikšanu un arī uz to, cik pārredzami šie procesi ir.

nozares izaicinājumi

Diskusija par finansēšanu un ar tām saistītajām problēmām rāda, ka rajona apkures klimata mērķu īstenošanas veids ir pilns ar šķēršļiem. Nepieciešamība līdz 2030. gadam ieguldīt 43,5 miljardus eiro atbilst realitātei, kurā noteiktie fondi paliek tālu aiz faktiskajām prasībām.

Nākamie mēneši būs izlēmīgi noskaidrot, kā dažādu asociāciju un patērētāju konsultāciju centru paziņojumi tiek īstenoti politiskos lēmumos un vai ir iespējams faktiski sasniegt prasības par klimata neitralitāti. Rajona apkures piegādes attīstība atspoguļo ne tikai enerģijas pārejas izaicinājumus, bet arī ar nepieciešamību pēc caurspīdīgas un taisnīgas cenas visiem iesaistītajiem.

griezumu ietekme uz enerģijas ražošanu

Klimata un pārveidošanas fonda (KTF) samazinājumi ne tikai ietekmē rajona apkures piegādi, bet arī uz visu enerģijas ražošanu Vācijā. Līdzekļu samazināšanās varētu mazināt plānotās investīcijas atjaunojamo enerģiju un mūsdienu enerģijas infrastruktūrā. Satraucošs aspekts ir tas, ka daudzas pašvaldības jau ir atkarīgas no finansējuma, jo tām ir grūti sasniegt savus klimata mērķus bez pietiekamiem resursiem.

2023. gadā atjaunojamo enerģiju īpatsvars elektroenerģijas ražošanā Vācijā bija aptuveni 42 procenti. Lai sasniegtu valsts klimata mērķus, kas līdz 2030. gadam nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 55 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu, šīm akcijām ir jāturpina palielināties. Nozares savienojums, kas nodrošina tīkla siltuma, elektrības un mobilitātes nozares, arvien vairāk tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai efektīvi ieviestu enerģijas pāreju. Nepietiekams KTF varētu stingri kavēt šos centienus. Saskaņā ar Federālās vides ministrijas datiem enerģijas pāreja līdz 2030. gadam varētu maksāt aptuveni 60 miljardus eiro, kas parāda, ka finansējums ir steidzami nepieciešams.

Pašvaldību loma siltuma plānošanā

Komunālā siltuma plānošana kļūst arvien nozīmīgāka Vācijā. Pilsētas un pašvaldības ir atbildīgas par ilgtspējīgas un nākotnes necaurlaidīgas enerģijas piegādes padarīšanu. Rajona apkures sistēmām šeit ir galvenā loma, it īpaši pilsētu teritorijās, kurās blīvums un enerģijas nepieciešamība ir augsta. Pāreja uz klimata neitrālajām tehnoloģijām ir izaicinājums, ar kuru jāsaskaras daudzām pašvaldībām.

ar tādām juridiskām prasībām kā celtniecības enerģijas likums. Rajona apkures nozīmi uzsver dažādas iniciatīvas štata un federālajā līmenī. Tomēr jāatzīmē, ka šādu programmu ieviešana bieži saskaras ar pretestību, it īpaši, ja runa ir par esošās infrastruktūras un ar to saistīto finanšu izdevumu nomaiņu. Lai nodrošinātu nepieciešamo soļu pieņemšanu un izpratni, ir būtiska visaptveroša informācija par pilsoņiem un līdzdalība.

Pašreizējā statistika par rajona apkures piegādi

Rajona apkures asociācijas aptauja liecina, ka vairāk nekā 50 procenti mājsaimniecību lielās pilsētās jau ir savienoti ar rajona apkures sistēmu. Tas parāda šāda veida piegādes nozīmi pilsētu reģionos. Tomēr starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ir ievērojamas cenu atšķirības, kas ir arī būtisks aspekts patērētājiem.

Fraunhofera institūta pētījums prognozē, ka rajona apkures pieprasījums līdz 2030. gadam varētu palielināties līdz pat 30 procentiem, ja tiek konsekventi īstenota pašreizējā klimata aizsardzības stratēģija. Tas uzsver nepieciešamību ieguldīt rajona apkures frastruktūras paplašināšanā un padarīt to ilgtspējīgu. Ņemot vērā mainīgās prasības, pakalpojumu sniedzējiem jāizstrādā novatoriski risinājumi, lai nodrošinātu gan efektivitāti, gan ilgtspējību.