Kā atklāj pieaugušo vaļasprieki (atkal): Padomi no atpūtas pētnieka Ulriha Reinharda
Kā atklāj pieaugušo vaļasprieki (atkal): Padomi no atpūtas pētnieka Ulriha Reinharda
Hamburga (DPA/TMN) - pasaulē, kuru veido darbs un saistības, hobiju tēma ir izaicinājums daudziem pieaugušajiem. Īpaši Hamburgā, pilsētā, kas ir pilna ar iespējām, rodas jautājums: kāpēc tik daudziem pieaugušajiem ir grūti atrast hobiju un regulāri praktizēt? Ulrihs Reinhards, brīvā laika pavadīšanas pētnieks un Sikspārņa fonda zinātniskais direktors turpmākajiem jautājumiem, sniedz interesantu ieskatu sarunā un sniedz ieteikumus, kā no jauna atklāt savu aizraušanos.
Tā ir plaši izplatīta parādība: lai gan bērni bieži ar entuziasmu veic savus hobijus, pieaugušie bieži nonāk malā. Paskaidrojums tam ir sarežģīts. Daudzi pieaugušie saskaras ar profesionālās dzīves un ģimenes pienākumu prasībām. "Mēs vairāk esam iesaistīti darbā, ģimenē vai apkārtnē," skaidro Reinhards. Šis laika trūkums veicina faktu, ka fonā bieži tiek iespiesta nepieciešamība uzturēt hobiju.
Hobiju mērķis
Saskaņā ar Reinharda teikto, hobiji ir ne tikai brīvā laika aktivitāšu veids, bet arī svarīgs pretsvars ikdienas dzīvei. Viņi piedāvā vietu, kas pilna ar prieku un piepildījumu, bet tajā pašā laikā atspoguļo "mazā laimes gabala" avotu. Viņu bezjēdzība ir nozīmīga - "ir svarīgi, lai hobijs nesniegtu turpmākas saistības," viņš turpina.
Tomēr, pēc pētnieka domām, tas nav slikti, ja pieaugušajiem nav pastāvīga hobija. Dažreiz ir vienkārši mierīgāk pavadīt brīvo laiku dīvānam. Bet pieaugušā tendence optimizēt visās dzīves jomās ļāva daudziem padarīt brīvo laiku strukturētu un efektīvi izstrādātu. "Relaksēšana pēkšņi kļūs par uzdevumu," brīdina Reinhards.
Bet kā pieaugušie atrod pareizo hobiju vai varbūt pat atkal atklāj vecu aizraušanos? Reinhards iesaka izpētīt pagātni: "Jūs atceraties to, kas jums patika kā bērns. Varbūt tas bija braukšana vai mūzikas instrumenta spēlēšana." Bieži vien iepriekšējo interešu atdeve var piedāvāt iedvesmu atdzīvināt veco hobiju.
Vienkāršs veids, kā padarīt šos sociālos kontaktus, ir meklēt kopā ar draugiem vai meklēt atbilstošas grupas šajā apgabalā. Internets tagad piedāvā daudzas platformas, lai atrastu līdzīgus cilvēkus, un izmēģināt jaunas aktivitātes. Galvenais ir tas, ka atslābināts šajā jautājumā un neizdara spiedienu uz to. Ja hobijs vairs nav jautrs, jums vajadzētu būt gatavam to noņemt un izmēģināt kaut ko jaunu.
Lietošanas brīvības loma
Drudžainajā pasaulē, kurā laiks bieži šķiet pārāk īss, hobijs piedāvā ne tikai apsveicamu uzmanības novēršanu, bet arī vietu personīgai attīstībai un priekam.
Hobijiem ir izšķiroša loma mūsu dzīvē, jo tie ne tikai kalpo, lai atpūstos, bet arī var dot ieguldījumu personīgajā attīstībā. Pētījumi rāda, ka apņemšanās veikt atpūtas aktivitātes pozitīvi ietekmē mūsu garīgo veselību. Federālās garīgās veselības asociācijas aptauja liecina, ka cilvēki ar regulāriem hobijiem mazāk cieš no stresa un trauksmes nekā tie, kas neveic brīvā laika aktivitātes. Tas uzsver hobiju kā līdzsvara nozīmi bieži drudžainai ikdienas dzīvē.
Sociālajai videi ir arī ievērojama daļa hobija meklēšanā. Interešu grupas, klubi vai tiešsaistes kopienas piedāvā pieaugušajiem iespēju satikt līdzīgi domājošus cilvēkus un apmainīties ar idejām. Tas var būt īpaši svarīgi, jo sociālie kontakti un mijiedarbība ievērojami veicina apmierinātību ar dzīvi. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja aptauju pieaugušo cilvēku dalība klubā ir palielinājusies par aptuveni 10 %, kas norāda uz palielinātu pieprasījumu pēc sabiedrības aktivitātēm.
Hobiju ietekme uz garīgo veselību
Hobiju integrācija ikdienas dzīvē var būt ne tikai jautra, bet arī veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanu. Zinātniskie pētījumi rāda, ka atpūtas aktivitāšu izmantošana var samazināt garīgo slimību risku. Hārvardas universitātes analīzē tika atklāts, ka cilvēki, kuri regulāri veic aktivitātes, kas viņiem dod, vai citi ir par 30 % mazāku risku attīstīt depresiju.
Turklāt hobiji veicina radošumu un problēmu risināšanas prasmes. Piemēram, Amerikas Psiholoģisko asociācija ziņo, ka radošās atpūtas aktivitātes, piemēram, gleznošana vai mūzikas veidošana, var stimulēt izziņas prasmes un mazināt stresu. Jaunu izaicinājumu pārbaude hobijā var arī stiprināt pašpārliecinātību, kas savukārt var pozitīvi ietekmēt profesionālo sniegumu.