Makrons meklē kompromisus: kur ir vienošanās Francijā?
Makrons meklē kompromisus: kur ir vienošanās Francijā?
Pēdējo nedēļu laikā Francijas politiskā ainava ir piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas. Prezidents Emanuels Makrons, kurš saskaras ar politisko ainavu, kas sadalīta Nacionālajā asamblejā, šobrīd veic izpētes sarunas, lai izveidotu jaunu valdību. Pēc iespējas ātrāk palielinās spiediens pēc iespējas ātrāk iecelt jaunu premjerministru pēc tam, kad viņa centieni iepriekš ir bijuši ar pretošanos.
Pēc tam, kad Makrons pēdējais izslēdza koalīciju ar kreiso aliansi, viņš meklē alternatīvas. Pavisam nesen viņš saņēma centra grupas Liot (Libertés et Territoires) pārstāvjus élyséepalast, kas tiek interpretēts kā pašreizējais solis notiekošajās sarunās. Trešdien viņš atkal tiksies ar konservatīvajām partijām, lai pārrunātu iespējamos veidus, kā veidot valdību.
pretestība no kreisās puses alianses
Situācija kļūst sarežģītāka par skaidru tradicionālo partiju, it īpaši sociālistu un zaļumu noraidīšanu. Tie atsakās turpināt piedalīties sarunās, kuras tās uztver kā "cirku" vai "demokrātijas parodiju". Marine Tondelier, zaļumu priekšnieks, kritiski komentēja un skaidri pateica: "Mēs neturpināsim šo cirku, neturpināt šos acīmredzamos padomus."
Sociālistu priekšsēdētājs Olivjērs Faure arī uzsvēra, ka viņš nevēlas sevi uzskatīt par "līdzdalībnieku" procesā, kas, pēc viņa domām, nerada īstu dialogu. Komunistiskais priekšsēdētājs Fabiens Roussel arī pauda savu nepatiku un sacīja: "Tas nav tā vērts." Šīs balsis parāda, ka, neraugoties uz steidzamību veidot funkcionējošu valdību, neuzticēšanās pusēm ir lieliska.
Valdības veidošanas izaicinājums
Agrīnās parlamenta vēlēšanas, kas notika apmēram pirms septiņām nedēļām, izraisīja pagrieziena punktu Francijas politikā. Kreisā -Veinas alianses jūgendstila frontes populare, zaļumu, sociālistu, komunistu un La France Insumise (LFI) kreisās partijas koalīcija, vēlēšanās lielāko daļu balsu sasniedza, bet nespēja sasniegt absolūtu vairākumu. Šis rezultāts nodrošina, ka valdības veidošana ir sarežģīts jautājums, jo nevienai partijai nav tieši kontroles.
Makrons tagad ir brīdinājis par iespēju, ka valdība, kas balstās tikai uz kreiso -Viršanas aliansi, varētu ātri izzust, neuzticoties Nacionālajai asamblejai. Tas skaidri norāda, ka pat kreisās puses alianses vēlēšanu panākumu gadījumā Francijas politiskās sistēmas realitāte ir izaicinājums. Makrons arī lūdza puses iesniegt konstruktīvus priekšlikumus sadarbībai, bet iepriekš izslēdza sadarbību ar LFI.
Nenoteiktība par turpmāko valdības veidošanos ir ne tikai tūlītēja Makrona problēma, bet arī tā ietekme uz valsts politisko stabilitāti. Daudziem šī situācija parāda, cik sadrumstalota ir kļuvusi Francijas politiskā ainava un ka tradicionālās struktūras vairs var neatbilst pašreizējām prasībām.
Apskatot Francijas politikas nākotni
Pašreizējās diskusijas un vairāku pušu pretestība liek uzsvērt izaicinājumus, ar kuriem saskaras Makrons. Prezidents saskaras ar uzdevumu izveidot funkcionējošu valdību, kas spēj risināt valsts aktuālos politiskos jautājumus. Ņemot vērā daudzu pušu negatīvo attieksmi, būs izšķiroši, kas kompromisā var iekļūt, un vai tas var veidot jaunas alianses, kas pārsniedz tradicionālo spektru.
Nākamās dienas parādīs, vai Makrons spēs izveidot valdību un vienlaikus pārvarēt politisko sadrumstalotību, kas veido Franciju pēc pēdējām vēlēšanām. Nepieciešamība pēc stabila politiskā ietvara būs būtiska Francijas nākotnei, lai spētu veiksmīgi cīnīties pret izaicinājumiem.
Politisko situāciju Francijā ietekmē dažādi faktori, kas ir cieši saistīti ar valsts vēsturi un pašreizējo sociālo attīstību. Vēlamās parlamenta vēlēšanas pirms septiņām nedēļām skaidri pateica sadrumstalotās politiskās ainavas tēlu. Neviena no nometnēm nevarēja sasniegt absolūtu vairākumu Nacionālajā asamblejā, kas bija ievērojami sarežģīta valdības veidošanai. Šī situācija nozīmē, ka prezidents Makrons ir spiests sarunāties ar mazākām grupām, lai izveidotu funkcionējošu valdību.
Svarīgs aspekts ir kreisās puses alianses jūgendstila frontes populare, kas saņēma vislielāko balsu skaitu, kad jūs tikāt ievēlēts. Šī alianse sastāv no dažādām kreisās puses partijām, ieskaitot zaļumus, sociālisti, komunisti un kreiso partiju La France Insumise (LFI). Šo pušu sadarbība ir ne tikai kreisā spārna politisko straumju stiprināšana Francijā, bet arī pieaugošo vajadzību pēc alternatīvas Makrona centra labējā politikai. Viņu vienotā attieksme pret turpmākām sarunām ar Makronu varētu norādīt, ka viņi nevēlas tikt apdraudēti viņu prasībās un politiskajā programmā.
Politiskā dinamika un sociālās problēmas
Pašreizējā politiskā dinamika Francijā atspoguļo arī lielākas sociālās problēmas. Priekšplānā ir tādas tēmas kā sociālais taisnīgums, klimata pārmaiņas un reakcija uz notiekošajām ekonomiskajām nenoteiktībām. Daudzi vēlētāji redz izveidotās partijas, ieskaitot Makrona La République en Marche, vairs nav steidzamo problēmu risinājums. Tā vietā daži vēlētāji jūtas risināti ar kreisās puses alianses idejām un programmām, kas tiešāk reaģē uz sociālajām netaisnībām un vides jautājumiem.
Makrona valdības sadarbības ar LFI izslēgšana liecina, ka prezidents uzskata kreiso pieaugošo ietekmi kā draudus viņa politiskajai programmai. Sociālistu, zaļumu un komunistu atteikšanos veikt turpmākas diskusijas var uzskatīt par viņu vilšanās izpausmi par Makrona piekļuvi politiskām sarunām. Daudzi no deputātiem baidās, ka viņi varētu upurēt savus politiskos principus nestabilas politiskās sadarbības vārdā.
Salīdzinājums ar iepriekšējām politiskajām krīzēm
Līdzīgas politiskās krīzes iepriekš ir veidojušas Franciju. Viens piemērs ir situācija pēc 2017. gada parlamenta vēlēšanām, kad Makrons sastapa sadrumstalotu politisko ainavu pēc republikāņiem un sociālisti bija zaudējuši ievērojamas balsis. Tajā laikā Makronam izdevās izveidot vairākumu ar dažādu centrisku un mērenu partiju koalīciju. Tomēr atšķirība no pašreizējās situācijas ir tāda, ka ir vairākas spēcīgas kreisās spārnu politiskās grupas, kas iebilst pret Makrona centra labējo politiku un pieprasa savas prasības par valdības līdzdalību.
Vēl viens piemērs ir koalīcijas krīze 1986. gadā, kad prezidenta Fransuā Mitterranda vadībā ieguva lielāku ietekmi. Arī politiskā ainava bija sadrumstalota, kas izraisīja pastāvīgus konfliktus un nepieciešamību pēc kompromisiem. Šādas vēsturiskas paralēles var palīdzēt labāk izprast pašreizējo dinamiku un to, kā risinājumus var atrast grūtos apstākļos.