Ķīnas izmaiņas: no galvenā klienta līdz bīstamajam sāncensim Vācijai
Ķīnas izmaiņas: no galvenā klienta līdz bīstamajam sāncensim Vācijai
Pēdējos gados tirdzniecības ainava starp Vāciju un Ķīnu ir ievērojami mainījusies. Kamēr Ķīna ilgu laiku parādījās kā svarīgs vācu produktu pircējs, tagad parādās satraucoša tendence: Ķīna varētu kļūt par Vācijas tirgus sāncensi izšķirošajās nozarēs.
Pašreizējās norises 2024. gada pirmajā ceturksnī varēja uzskatīt par pagrieziena punktu Vācijas ārvalstu rūpniecībā. Saskaņā ar Federālo statistikas biroja datiem ASV uz laiku ir apsteidzis Ķīnu kā vissvarīgāko tirdzniecības partneri Vācijā. No janvāra līdz martam tirdzniecības apjoms ar Amerikas Savienotajām Valstīm bija 63 miljardi eiro, bet Ķīna ieguldīja nedaudz mazāk par 60 miljardiem eiro. Šī šoka situācija rada jautājumu par to, vai mēs saskaramies ar īslaicīgu parādību vai ilgtspējīgām strukturālām izmaiņām.
Ķīnas pieaugošā konkurence
Bet tirdzniecības numuru samazināšanās nav vienīgais brīdinājuma signāls. Jau 2023. gadā eksports uz Ķīnu bija tikai 0,7 miljardi eiro aiz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas norāda uz rāpojošām izmaiņām, kurās Vācijai ir arvien vairāk grūtības nonākt klientu kā pasaules čempiona eksporta labā. "Vācijas lielākais klients kļūst par viņa lielāko konkurentu," apkopo Yanmei Xie, ģeopolitikas analītiķi. Viņas paziņojums atspoguļo daudzu ekspertu bažas, ka Ķīnai ir zināšanas un ekonomiskā vara, lai spētu ievērojami ietekmēt un pat izspiest Vācijas tirgu.
Viens no šīs attīstības virzošajiem spēkiem ir stratēģija “Izgatavota Ķīnā 2025. gadā”, ko ierosinājis XI Jinping 2015. Šīs vērienīgās iniciatīvas mērķis ir padarīt Pekinu par galvenajām tehnoloģijām, piemēram, atjaunojamo enerģiju, robotiku un elektriskās automašīnas desmit gadu laikā. Lai to sasniegtu, Ķīnas valdība paļaujas uz ievērojamiem valdības ieguldījumiem un subsīdijām. Viens piemērs ir automašīnu ražotājs BYD, kurš katru gadu no valsts saņem divus miljardus eiro, lai palielinātu konkurētspēju.
Spiediens uz vācu rūpniecību
Vācijas uzņēmumi jau izjūt spiedienu, it īpaši tajās jomās, kurās viņi tradicionāli ir parādījuši spēku. Saskaņā ar pētījumiem, rūpniecisko mašīnu eksports nedaudz samazinājās laikā no 2013. līdz 2023. gadam, savukārt Ķīnas tirgus daļa šajā jomā ir ievērojami palielinājusies. Automobiļu nozarē Vācijas eksporta īpatsvars samazinājās no 22,3 procentiem līdz 20,7 procentiem, kamēr Ķīna nokļuva. Šīs dramatiskās izmaiņas tirgus daļās varētu ievērojami mainīt līdzsvaru globālajā konkurences arēnā.
Ķīnas agresīvā subsīdiju politika ne tikai atver jaunas perspektīvas Vācijā, bet arī tagad mudina uz starptautiskajiem tirgiem. Tas ir īpaši ievērības cienīgs, jo tas pat var iemācīt tādus nozares milžus kā Amazon vai Otto, kā liecina tiešsaistes mazumtirgotāja Temu piemērs, kas ar agresīvo cenu noteikšanas politiku iekaro ievērojamas tirgus daļas.
Vācijas valdībai jau ir skaidras iespējamā pagrieziena pagrieziena pazīmes. Ekonomikas ministrs Roberts Habeks raksturoja Ķīnas tirgus sašaurināšanos kā "bīstamu tendenci". Politiskie pasākumi, piemēram, soda tarifu ieviešana subsidētām ķīniešu elektromobiļiem, liecina, ka ES mēģina radīt pretsvaru Ķīnas ekonomiskajam progresam. Sarunā jau ir palielināts līdz 38 procentiem, ja nav savstarpēji pieņemamu risinājumu.
Atkarība no Ķīnas arvien vairāk kļūst par tēmu gan ekonomikas, gan drošības politikas līmenī. Šāda vienota atkarība varētu izrādīties sarežģīta, it īpaši, ja jūs domājat par ģeopolitisko spriedzi, ko varētu izraisīt konflikts ap Taivānu.
Jaunais biznesa klimats
Jaunākie notikumi ilustrē jauno ekonomisko klimatu, kurā ir jārīkojas Vācijai. Tā kā attiecību ar Ķīnu darba kārtība un mazāk ir atkarīga no viena tirdzniecības partnera, Vācijas politika reaģē uz realitāti, ko raksturo neskaidrības. Tomēr daudzi uzņēmumi parāda gribu saglabāt apmaiņu ar Ķīnu, ko ilustrē dilemma: līdzsvarošanas akts starp tradicionālo tirdzniecības attiecību saglabāšanu un nepieciešamību pārvietot sevi mainīgā pasaulē.
Atliek redzēt, kā šīs norises ilgtermiņā ietekmēs Vācijas ekonomiku. Spiediens gan starptautiski, gan nacionāli varētu šo nozari virzīt negaidītos virzienos un izgudrot jaunas alianses.
Lai labāk izprastu pašreizējo attīstību Vācijas tirdzniecībā Ķīnā, ir svarīgi aplūkot ekonomisko kontekstu. Pēdējos gados Vācijas atkarība no Ķīnas ir pastiprinājusies, it īpaši galvenajās nozarēs, piemēram, mašīnbūvē, automobiļu un ķīmiskajā rūpniecībā. Šī atkarība ir ne tikai komerciālo apjomu jautājums, bet arī pievienotā vērtība. Ķīna no tīra vācu produktu ražotāja un pircēja ir attīstījusies nopietnā konkurentā, kurš daudzās nozarēs patstāvīgi piedāvā novatoriskus produktus.
Izaicinājumus pastiprināja ģeopolitiskā situācija, ieskaitot spriedzi starp ASV un Ķīnu un Ukrainas konflikta sekām. Uzņēmumi saskaras ne tikai ar paaugstinātām izmaksām par enerģijas cenām, bet arī ar neskaidrībām saistībā ar piegādes ķēžu turpmāko tirgus attīstību un stabilitāti. Bailes no militāra konflikta starp Ķīnu un Taivānu ir vēl viens drauds, kas apgrūtina uzņēmumu uzticību nākotnē.
Ķīnas loma pasaules ekonomikā
Ķīna pēdējās divās desmitgadēs ir kļuvusi par vienu no galvenajiem pasaules ekonomikas dalībniekiem. Kā otra lielākā ekonomika pasaulē, Ķīna ir ne tikai ievērojami paplašinājusi savus patērētāju tirgus, bet arī ievērojami ietekmējusi starptautisko tirdzniecību. Saskaņā ar Starptautisko valūtas fonda (SVF) datiem, valsts arī nākamajos gados būs galvenā loma globālajā tirdzniecībā, kas tiek parādīta arvien pieaugošākajās tirdzniecības attiecībās ar jaunattīstības valstīm.
Šī izaugsmes dinamika ir nozīmējusi, ka daudzas valstis, ieskaitot Vāciju, ir spiestas pārdomāt savas tirdzniecības stratēģijas. Vācijas valdība atzīst nepieciešamību pēc dažādošanas un darbojas ar pasākumiem, lai samazinātu atkarību no viena tirdzniecības partnera, kas arī stiprina koncentrēšanos uz tirgiem Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā.
Statistiskā ieskata par ārējo tirdzniecību
Statistikas dati parāda ievērojamas izmaiņas Vācijas ārējā tirdzniecībā. Pēc Federālā statistikas biroja datiem, Vācijas eksports uz Ķīnu 2023. gadā sasniedza aptuveni 253,1 miljardu eiro, kas liecina, ka Tautas Republika gadiem ilgi ir darbojusies kā galvenais tirgus. Bet 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Vācija vairāk eksportēja uz Poliju, kas ilustrē mainīgās tirdzniecības straumes.
Šie skaitļi ne tikai ilustrē eksporta samazināšanos uz Ķīnu, bet arī alternatīvo tirgu pieaugumu. Ņemot vērā Ķīnas globālo ekonomisko situāciju un agresīvo subsīdiju politiku, Vācijas ekonomikai būs ļoti svarīgi pielāgot savas stratēģijas un attīstīt ilgtspējīgas tirdzniecības attiecības.
Kopsavilkumā var apgalvot, ka izmaiņām Vācijas ārējā tirdzniecībā ar Ķīnu ir nepieciešama reaktīva stratēģija strauji mainīgā globālajā ekonomiskajā vidē. Uzņēmumam un valdībai ir jāsaskaras ar izaicinājumiem, ko rada šī jaunā konkurence.
Eksporta apjoms 2024 (miljardos eiro) | ||
---|---|---|
Ķīna | 253.1 | 48,2 |
ASV | 253,8 | 80.7 |
Polija | nav norādīts | 48,4 |