Klimata pārmaiņas: ANO brīdina – tagad nepieciešami radikāli pasākumi!
ANO aicina steidzami rīkoties saistībā ar klimata pārmaiņām pirms klimata konferences Brazīlijā, jo tuvojas 1,5 grādu robeža.

Klimata pārmaiņas: ANO brīdina – tagad nepieciešami radikāli pasākumi!
2025. gada 5. novembrī globālie klimata mērķi ieņems galveno vietu, pasaulei gatavojoties gaidāmajai klimata konferencei Belemā, Brazīlijā. Jaunajā UNEP ziņojumā, kurā uzsvērta steidzamā nepieciešamība ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir atklāti satraucoši atklājumi. 2024. gadā Zeme reģistrēja globālās vidējās temperatūras pieaugumu par 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar periodu pirms industrializācijas, kas neizbēgami izraisīja nelielu, bet manāmu globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu līdz 57,7 miljardiem tonnu CO2.
UNEP brīdina, ka ir “ļoti iespējams”, ka globālās temperatūras paaugstināšanās tuvāko gadu laikā “vismaz īslaicīgi pārsniegs 1,5 grādus”. Atkarībā no politiskās rīcības šī attīstība līdz 2100. gadam varētu izraisīt sasilšanu no 2,3 līdz 2,5 grādiem. Ņemot vērā pašreizējo politisko ietvaru, ir sagaidāms aptuveni 2,8 grādu pieaugums, kam ir liela postošu seku varbūtība līdz 66%.
Steidzami jārīkojas
UNEP vadītāja Ingera Andersena uzsver, ka progress klimata aizsardzībā nebūt nav pietiekams. Lai sasniegtu 1,5 grādu atzīmi, ir nepieciešams krass CO2 emisiju samazinājums, un ikgadējās emisijas līdz 2035. gadam ir jāsamazina par vairāk nekā 55 %. Tas ir milzīgs izaicinājums, jo īpaši jaunattīstības valstīm, kuras bieži cieš no klimata pārmaiņu sekām.
Pašreizējās prognozes ir tikai rožainas. Ja tiks saglabāta pašreizējā politika, līdz 2100. gadam Zeme varētu ciest no klimata pārmaiņām ievērojamus postījumus. Katrs papildu 0,1 grāds pēc Celsija pasliktinās ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Nabadzīgākās un neaizsargātākās iedzīvotāju grupas ir tās, kurām ir vislielākās grūtības.
Tehnoloģiskie risinājumi uz galda
Bet ir arī pozitīvas pieejas. Pāreja no oglēm uz atjaunojamo enerģiju jau ir veicinājusi ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu dažās valstīs. Tehnoloģijas cīņai pret klimata pārmaiņām pastāv, un vēja un saules enerģijas attīstība pārsniedz mūsu cerības. ANO klimata aizsardzības pasākumu īstenošanas paātrināšanā saskata arī ekonomiskos ieguvumus. Tomēr ir svarīgi, lai tiktu pārvarēti politiski un tehniski šķēršļi, lai rastu efektīvus risinājumus.
Klimata pārmaiņas kā cilvēka izraisīts krīzes izaicinājums ir liels drauds visā pasaulē. Klimata pētījumos diskusija par cēloņiem, piemēram, siltumnīcefekta gāzu pieaugumu, kļūst arvien svarīgāka. Kopš industriālā laikmeta sākuma Zeme ir piedzīvojusi CO2 pieaugumu par vairāk nekā 400 ppm. Vēsturiski pašreizējais scenārijs ir diezgan strauju pārmaiņu scenārijs, ko var ietekmēt arī supervulkānu izvirdumi un izmaiņas okeāna straumēs.
Jāskatās, kādi lēmumi tiks pieņemti gaidāmajā klimata konferencē. Daudzi cer uz reālu progresu, jo viens ir skaidrs: laiks darbībai beidzas.