Klimata finanses: Merz tiek kritizēts – Vācija lieki iznieko savu vārdu!

Klimata finanses: Merz tiek kritizēts – Vācija lieki iznieko savu vārdu!

Starptautiskā klimata krīze prasa steidzamību, taču Vācija neatbilst cerībām klimata finansējuma jomā. Klimata konferences sagatavošanas samitā Belēmā kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) nesniedza konkrētus skaitļus par finanšu ieguldījumiem klimata aizsardzības pasākumiem. Spēcīgs signāls izskatījās savādāk, jo Merzs neuzņēmās saistošas ​​saistības attiecībā uz Tropical Forest Forever Facility (TFFF) un globālo klimata finansējumu, piemēram, fr.de ziņots. Šeit darbojas Greenpeace un kritizē zaudēto iespēju dot spēcīgu sākuma signālu gaidāmajām sarunām ar skaidrām finansiālām saistībām.

Vācijas ambiciozie klimata mērķi, kas tika formulēti 2021. gada G7 samitā Angelas Merkeles vadībā, paredz ikgadējo klimata finansējuma apjomu aptuveni sešu miljardu eiro apmērā. Tomēr pašreizējās aplēses no “Vācijas klimata finansēšanas” iniciatīvas liecina, ka šie līdzekļi 2023. gadā nepārsniegs 5,3 miljardus eiro un ir samazināti līdz maksimāli pieciem miljardiem eiro 2026. gadā. Jan Kowalzig no Oxfam pauž bažas, ka šāds samazinājums varētu apdraudēt uzticību starp attīstītajām valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem.

Klimata aizsardzība kā nabadzības apkarošana

Federālais attīstības ministrs Reems Alabali Radovans (SPD) uzsver, ka klimata aizsardzība ir cieši saistīta ar cīņu pret nabadzību. Klimata pārmaiņu sekas ir īpaši postošas ​​nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, par ko liecina viesuļvētras Melisa nodarītie postījumi. Viņasprāt, investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā varētu ne tikai nodrošināt ekonomisko labklājību, bet arī stiprināt Vācijas konkurētspēju.

Situācija ir ne tikai valsts izaicinājums, bet arī iekļaujas starptautiskajā kontekstā. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu globālās temperatūras pieaugums ir jāierobežo līdz 2°C, lai, ja iespējams, nepārsniegtu 1,5°C. Tam nepieciešami visaptveroši pielāgošanās pasākumi un noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņu sekām. Saskaņā ar Klimata politikas iniciatīvu līdz 2030. gadam klimata aizsardzībai ir nepieciešami ikgadēji ieguldījumi aptuveni 8000 miljardu dolāru apmērā. Lielu daļu šīs naudas ir paredzēts piesaistīt jaunattīstības un jaunietekmes valstīm, kurām bieži vien ir ļoti maz pašu resursu.

Veidot vai zaudēt uzticību?

Rūpnieciski attīstīto valstu solījumi finansiāli atbalstīt jaunattīstības un jaunietekmes valstis izriet no ANO 1992. gada Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīguma 9. panta. Jau 2009. gadā klimata konferencē Kopenhāgenā tika noteikts finansējuma mērķis 100 miljardu ASV dolāru apmērā gadā līdz 2020. gadam, kas 2015. gadā Parīzē tika pagarināts līdz 2025. gadam. Tomēr šis mērķis tika sasniegts tikai 2022. gadā, kas nopietni ietekmēja uzticību starptautiskajam klimata finansējumam šajās valstīs. Pašlaik notiek sarunas par “Jauno kolektīvo kvantitatīvo mērķi” (NCQG) 2024. gada klimata konferencē Baku (COP 29), kuras mērķis ir līdz 2035. gadam dubultot maksājumus līdz 300 miljardiem USD gadā.

Laiks iet uz beigām, un tādi eksperti kā Martins Kaizers no Greenpeace pieprasa no Merz skaidras finansiālas saistības līdz konferences laikam. Pretējā gadījumā Vācija varētu apdraudēt savu starptautisko reputāciju kā uzticamu partneri klimata aizsardzībā. Saskaņā ar ES Ilgtspējīgu finanšu stratēģiju, kuras mērķis ir novirzīt līdzekļus videi draudzīgākiem projektiem, kurss ir jānosaka tagad.