ES vienojas par klimata mērķi līdz 2040. gadam: vai esam gatavi pārmaiņām?

ES vienojas par klimata mērķi līdz 2040. gadam: vai esam gatavi pārmaiņām?

Diskusija par klimata aizsardzību Eiropas Savienībā iekļūst nākamajā kārtā. 2025. gada 6. novembrī ES valstis vienojās par jaunu klimata mērķi 2040. gadam, kas būs pamats turpmākajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis mērķis paredz līdz 2040. gadam emisijas samazināt par 90 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai gan līdz 2031. gadam, iegādājoties klimata kredītus trešajās valstīs, var skaitīt līdz 5 procentpunktiem, kas nozīmē, ka efektīvais ES emisiju samazinājums būtu 85 procenti. Pamats šim nolīgumam tika likts tieši pirms nozīmīgākās globālās klimata konferences, kas sākas 10. novembrī Brazīlijā, un tāpēc ES ir pakļauta spiedienam skaidri definēt un virzīt savus mērķus. Nachrichtenleicht ziņo, ka ES Komisija sākotnēji aicināja veikt stingrākus pasākumus, taču tie sastapa pretestību.

Vienošanās centrālais elements ir atliktie jaunie ēku un satiksmes noteikumi, kas tiks pārcelti par gadu. Turklāt ES valstīm nevajadzētu uzlikt par pienākumu pašām sasniegt pilnos 90 procentus. Tā vietā ir iespēja finansēt klimata aizsardzības projektus ārvalstīs, kas var ietvert vēja un saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu, kā arī mežu atjaunošanas projektus tādās valstīs kā Āfrika vai Āzija. Tomēr vides aizstāvji ir pauduši bažas, jo šādi projekti ne vienmēr tiek uzskatīti par videi draudzīgiem un tos var būt grūti pārbaudīt. No otras puses, ES rūpniecība jaunos klimata mērķus uzskata par pirmo soli ceļā uz līdzsvaru starp vides aizsardzību un ekonomiskajām interesēm.

Izaicinājumi un reakcijas

Vienošanās netika panākta vieglprātīgi, un dažas ES valstis pauda bažas par pieaugošajām degvielas un apkures izmaksām, ko varētu radīt jaunie klimata mērķi. Šīs diskusijas izraisīja zināmu atbalstu nolīgumam, taču ES iekšienē viedoklis joprojām ir dalīts. Dažas valstis, tostarp Nīderlande, Spānija un Zviedrija, aicina noteikt vērienīgākus klimata mērķus un mudina piešķirt lielāku daļu klimata kredītu no trešām valstīm, lai kompensētu emisijas. Sarunas vēl nav pabeigtas, jo arī ES Parlamentam ir jāsniedz komentāri par šo klimata mērķi 2040. gadam.

Emisiju tirdzniecība transporta un būvniecības nozarē netiks uzsākta līdz 2028. gadam, kas valstīm dos laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Lēmumi atspoguļo kompromisu, kurā ņemti vērā gan ekoloģiskie, gan ekonomiskie izaicinājumi, kas ES dalībvalstīm šobrīd ir jāpārvar. Ņemot vērā šīs norises, ir jāredz, vai jaunajam mērķim būs ietekme, vai arī turpmāk dominēs skepse un prasības pēc vērienīgākiem pasākumiem.

Tas, kā dažādie ES dalībnieki pielāgosies šiem jaunajiem klimata mērķiem, joprojām ir aizraujoši. Viens ir skaidrs: spiediens uz dalībvalstīm un jo īpaši uz Vācijas politiķiem sasniegt ambiciozus klimata mērķus līdz 2040. gadam ir milzīgs. Tagesschau apkopots, ka joprojām būs izaicinājumi attiecībā uz izvirzīto mērķu ieviešanu un uzraudzību, kamēr mēs visi skatīsimies uz Pasaules klimata konferences Brazīlijā rezultātiem.