Suche
Mein Konto
Mūrs kā klimata taupītājs: kā lauksaimnieki var saimniekot bez CO2 emisijām
2025. gada 4. novembrī bioloģiskais lauksaimnieks Henings Voigts iepazīstinās ar purvu nozīmi klimata aizsardzībā un novatoriskām pieejām atkārtotai mitrināšanai.
Mūrs kā klimata taupītājs: kā lauksaimnieki var saimniekot bez CO2 emisijām
Kūdras ir ne tikai aizraujošas dabas teritorijas, bet arī izšķiroši spēlētāji cīņā pret klimata pārmaiņām. Henings Voigts, kurš vada bioloģisko saimniecību netālu no Austrumvācijas piekrastes, to ir atzinis kopš 1996. gada. Viņa īpašumā 350 hektāri pārsvarā ir ļoti mitri, purva augiem bagāti zālāji. Šīs iekārtas spēj uzglabāt CO2, taču tikai daži lauksaimnieki to apzinās un izmanto iespējas, ko piedāvā kūdrāji.
Vācijā tikai 2% bijušo tīreļu atrodas gandrīz dabiskajā stāvoklī, kas, ņemot vērā globālās vidējās vērtības, ir diezgan zems rādītājs. Arī drenāžas rādītāji ir satraucoši augsti. Saskaņā ar DW ziņojumiem aptuveni 7% no lauksaimniecībā izmantotās platības ir bijušie tīreļi, kas tomēr rada gandrīz 40% lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju. Katru gadu tiek nosusināti gandrīz 500 000 hektāru kūdrāju, kas izraisa CO2 izdalīšanos un tādējādi veicina globālo sasilšanu.
Atkārtota mitrināšana kā atslēga
Daļa risinājuma varētu būt kūdras zemju pārslapināšana. Lielākā daļa nosusināto kūdrāju atrodas Eiropā, kur dažādu projektu un iniciatīvu mērķis ir atgūt šīs vērtīgās ekosistēmas. Pats Voigts ir iesaistīts šajā jomā, tostarp sadarbojoties ar Otto-Versand, kas vēlas izmantot purva augus ilgtspējīgai iepakošanai.
Aizvien biežāk tiek apspriests jēdziens paludiculture, t.i., lauksaimniecība purvu apvidos, kā šo teritoriju ilgtspējīgas izmantošanas atslēga. Lai gan tas nav plaši izplatīts, sākotnējie projekti liecina par daudzsološas pieejas, izmantojot purva augus enerģijas ražošanai vai celtniecības un izolācijas materiālu ražošanai. Paludi katalogs palīdz skaidri uzskaitīt produktus un pakalpojumus paludikultūras jomā.
Politiskais atbalsts un veicināšana
Politika ir nepieciešama arī, lai veicinātu kūdrāju atkārtotu mitrināšanu. Vides ministrija un Lauksaimniecības pensiju banka strādā pie jaunas finansēšanas vadlīnijas, kas paredzētas, lai atbalstītu lauksaimniekus tās ieviešanā. Federālo štatu līgums no 2021. gada paredz, ka visas purvu teritorijas līdz 2050. gadam ir jāapsaimnieko pēc iespējas mitrākas.
Starptautiski tiek apspriests arī jautājums par siltumnīcefekta gāzu emisijām lauksaimniecībā. Piemēram, Dānijā ir plānots noteikt cenu lauksaimniecības emisijām, lai radītu stimulus emisiju samazināšanai. Ierosinājumi ietver fiksētus pirkuma līgumus par paludikultūras produktiem, kā arī lielāku brīvību lauksaimniekiem eksperimentēt ar savas zemes atkārtotu mitrināšanu.
Rezumējot: tīreļu atdzīvināšana ir izaicinājums, kas prasa lielu apņemšanos un izdomu. Taču ir daudz veidu, kā panākt reālas pārmaiņas klimata aizsardzībā.