Drošam Vecgada vakaram: vai beidzot nāk petaržu aizliegums?

Drošam Vecgada vakaram: vai beidzot nāk petaržu aizliegums?

Tuvojoties Vecgada vakaram, saasinās diskusijas par uguņošanas ierīču izmantošanu. Jo īpaši Vācijā pieaug vēlme pēc visaptveroša petaržu aizlieguma. Eko tests ziņo par jaunākajiem notikumiem, kas liecina, ka vispārējais atbalsts šādam aizliegumam pieaug. Saskaņā ar aptaujām vairāk nekā puse vāciešu atbalsta privātu uguņošanas aizliegumu, un trīs no četriem cilvēkiem nav ieinteresēti pašiem uguņot.

Skaidra nepieciešamība pēc pārmaiņām

Policijas arodbiedrība ir iesniegusi petīciju par petaržu aizliegšanu visā valstī ar vairāk nekā 2,3 miljoniem parakstu. Tas tiek raksturots kā lielākais šāda veida uzņēmums Vācijā. Kampaņu alianse #böllerciao, ko atbalsta vairāk nekā 60 vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, jau ir savākusi vairāk nekā 670 000 parakstu. Šīs organizācijas apgalvo, ka vairs nevar pieļaut nelegālu Vecgada vakara uguņošanas radīto risku veselībai un videi. Katru gadu aptuveni 8000 cilvēku tiek ārstēti no uguņošanas radītām iekšējās auss traumām, un sprādzienu rezultātā gaisā nonāk vairāk nekā 2000 tonnu smalku putekļu. Erfurtē jau ir izveidotas īpašas petardes aizlieguma zonas, un šī prakse pieaug daudzās Vācijas pilsētās.

Bojājumi un izpratne par briesmām

Komplikācijas pārsniedz tikai veselības aspektus. 2024. gada Vecgada vakarā uguņošanas negadījumu dēļ gāja bojā pieci cilvēki, un vienā vakarā ugunsdzēsējiem Berlīnē bija jādzēš 400 ugunsgrēki. Tas skaidri parāda, ka uguņošana ne tikai piesārņo gaisa kvalitāti, bet arī rada ievērojamus drošības riskus. Minhenes ielu tīrīšanas nodaļa fiksēja 49 tonnas atkritumu, savukārt Berlīnes pilsētas tīrīšanas nodaļai pēc Jaungada sagaidīšanas nācās atbrīvoties pat 670 kubikmetru.

Apgriezienus uzņem arī politiskā diskusija par petaržu aizliegumu. Kamēr iekšlietu ministre Nensija Fēzere ir atvērta vietējām aizlieguma zonām, kanclers Olafs Šolcs un citi politiķi noraida vispārēju petaržu aizliegumu. Viņi atbalsta pilsētām lielāku rīcības brīvību, lai rastu pielāgotus risinājumus. Dažās federālajās zemēs, piemēram, Brēmenē un Berlīnē, jau ir iniciatīvas mainīt sprāgstvielu likumu un dot kopienām plašākas rīcības iespējas.

Alternatīvas dauzīšanai

Ūve Hikšs, ievērojams aktīvists no petardes apkarošanas nometnes, tā vietā iesaka svinēt centrālo uguņošanu vai novatoriskus lāzeršovus. Viņa aicinājums vispārēji aizliegt petardes ir pamatots ar privāto uguņošanas ierīču radītajām briesmām un lielo ietekmi uz vidi. Mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki cieš no trokšņa — problēma, kas pēdējos gados ir kļuvusi arvien lielāka sabiedrības uzmanības centrā.

Daudzas Eiropas valstis jau ir ieviesušas petaržu aizliegumus vai stingrus noteikumus: Nīderlande ir pieņēmusi lēmumu par valsts mēroga aizliegumu, kas stāsies spēkā 2026. gadā. Citās valstīs, tostarp Francijā un Šveicē, jau ir stingrāki noteikumi. Petardu aizlieguma kritiķi uzsver, ka ir jāsargā tradīcijas un biežas avārijas izraisa nelegāla uguņošana.

Aicinājumi aizliegt petardes varētu kļūt nozīmīgāki tuvākajos gados. Arvien vairāk iedzīvotāju, politiķu un dabas aizsardzības un dzīvnieku aizsardzības organizāciju aicina pārdomāt. Notikumi Vācijā liecina, ka paisums mainās, un ir vērts turpināt cieši sekot līdzi šīm debatēm.