Satraucošas klimata briesmas: eksperti brīdina par ārkārtējiem laikapstākļiem!

Satraucošas klimata briesmas: eksperti brīdina par ārkārtējiem laikapstākļiem!

Globālā sasilšana vairs nav tālas nākotnes problēma, bet gan nomācoša realitāte, kas progresē ātri un nekontrolēti. 2025. gada 4. novembrī tika izlaists atjaunināts klimata faktu dokuments no sešām vadošajām klimata pētniecības un komunikācijas organizācijām, sniedzot satraucošus ieskatus klimata pārmaiņu veicināšanā. Šajā rakstā, kas tiek regulāri pārskatīts kopš 2020. gada, pirmo reizi iekļauti arī sociālo zinātņu rezultāti un tiek meklētas atbildes uz aktuāliem jautājumiem par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām. Kā ziņo Klimafakten, aptaujas, kurās piedalījās 130 000 cilvēku no 125 valstīm, liecina, ka 89% cilvēku vēlas, lai viņu valdības klimata politika būtu ambicioza.

Pēdējie gadi ir parādījuši skaidru tendenci: gandrīz piecas desmitgades katrs gads ir bijis siltāks par 20. gadsimta vidējo rādītāju, un visi desmit siltākie gadi ir bijuši pēdējā desmitgadē, un 2024. gads ir pēdējais rekordgads. Eiropa šeit izceļas kā reģions, kurā visstraujāk sasilst, kā liecina Copernicus klimata dienests. Turklāt tiek novērots pieaugošs ārkārtēju laikapstākļu lādiņš. Saskaņā ar pašreizējiem datiem ievērojami palielinās karstuma viļņi, sausums un stiprs lietus.

Klimata pārmaiņas kā cilvēka radīta parādība

Visaptveroši zinātniskie ziņojumi apstiprina, ka cilvēka darbība ir galvenais klimata pārmaiņu cēlonis. IPCC Sestais novērtējuma ziņojums (AR6), kurā ir iekļautas vairākas darba grupas un aptuveni 10 000 lappušu, ir detalizētāks nekā tā priekšgājējs 2014. gadā. Tajā klimata pārmaiņas aprakstītas kā neatgriezeniskas un cilvēka radītas. Globālās virsmas temperatūra 2011.–2020. gadā bija par 1,1°C virs 1850.–1900. gadu līmeņa. Tas ir vēl viens satraucošs aspekts, jo siltumnīcefekta gāzu emisijas pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājušās, jo īpaši CO2, CH4 un N2O, kā ziņo Federālā vides aģentūra.

Īpaši satraucoša ir sociālā nevienlīdzība, ko saasina klimata pārmaiņas. Bagātākie 10% mājsaimniecību rada 34–45% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, uzsverot nepieciešamību klimata politikā iekļaut sociālo taisnīgumu. Paredzētais jūras līmeņa paaugstināšanās līdz 2100. gadam no 0,28 līdz 1,01 m ietekmēs ne tikai ekosistēmas, bet arī ūdens un enerģijas piegādi, kā arī nodrošinātību ar pārtiku.

Steidzami jārīkojas

Pašreizējā klimata politikas kārtība neatbilst Parīzes nolīguma mērķiem. Prognozes liecina, ka bez steidzamiem pasākumiem iespējamība līdz 2100. gadam pārsniegt 1,5°C robežu ir vismaz 50%. Scenāriji ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisiju liecina par krasu sasilšanu līdz 3,2 °C līdz 2100. gadam, kas rada liela mēroga riskus.

Ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, zinātnieki un vides aktīvisti aicina īstenot izlēmīgāku politiku. Klimata faktu dokumentā un IPCC ziņojumos ir skaidri norādīts, ka nevajadzētu apšaubīt esošos klimata aizsardzības instrumentus, bet drīzāk ir nepieciešama plaša enerģētikas sistēmas pārveide. Ilgtspējīgai sabiedrībai ir nepieciešami ieguldījumi klimatam draudzīgās tehnoloģijās un infrastruktūrā, kā arī visaptveroša pielāgošanās stratēģija, lai mazinātu klimata pārmaiņu arvien pamanāmākās sekas. Nepieciešamība rīkoties ir skaidra: ir pienācis laiks vārdus pārvērst darbībā.