Klimata krīze Švarcvaldē: Brieži apdraud mežu un mūsu klimatu!

Klimata krīze Švarcvaldē: Brieži apdraud mežu un mūsu klimatu!

Švarcvaldes dziļajos mežos, precīzāk Šluhzē briežu rezervātā, zīmes norāda uz trauksmi. Koku stāvoklis ir satraucošs; daudzi ir nopietni bojāti, un pēcnācēji gandrīz neataug. Īpaši grūti klājas eglēm, kurām pašreizējā klimata krīzes apstākļos nav ilgmūžības. Pārnadžu medījamie dzīvnieki, īpaši brieži, stirnas un mežacūkas, ir atbildīgi par šo grūto stāvokli. Jauns MDR-Wissen ziņo, ka briežu nošaušana Vācijā ir palielinājusies no 632 000 kopš 1970. gada līdz iespaidīgiem 1 286 000 2020. gadā.

Šis lielais medījamo dzīvnieku blīvums nozīmē, ka koku ataugšana tiek nopietni kavēta. Pat ja teorētiski varētu palīdzēt nožogojumi un jaunu koku aizsargpārsegi, šie pasākumi bieži vien ir pārāk dārgi. Saskaņā ar Ekoloģisko medību asociācijas datiem meža atjaunošanas izmaksas ar konvencionālajiem medību nomas līgumiem ir virs 17 000 eiro par hektāru. Taču, ja veiksmīgi apsaimniekojat medījumu blīvumu un izmantojat dabiskās atjaunošanās priekšrocības, šīs izmaksas samazinās līdz tikai 2000 eiro par hektāru.

Meža zona apdraudēta

Ziemeļreinā-Vestfālenē jau ir cietuši 350 000 hektāru meža platības, un aplēstās finansiālās izmaksas meža īpašniekiem ir aptuveni 1,5 miljardi eiro. Lai novērstu lejupslīdi, ir absolūti nepieciešama dabiskā atjaunošanās, taču tas ir iespējams tikai ar pielāgotām savvaļas populācijām. Bavārijā medību likums nosaka, ka medībām ir jānodrošina dabiska atjaunošanās bez papildu aizsardzības pasākumiem. Tomēr, aplūkojot pašreizējos mežsaimniecības ziņojumus, redzami satraucoši skaitļi: tikai 4% no pārbaudītajām teritorijām ir labvēlīgs pārlūkošanas līmenis.

Īpaši problemātiski ir tas, ka vairāk nekā 50% vēlamo jaukto koku sugu tiek apēsti no ataugošā koku sugu maisījuma. Šis apstāklis ​​ir pretrunā ar ilgtspējīgas mežsaimniecības mērķiem, kas steidzami balstās uz jauktiem un lapu koku mežiem. Jauktie meži ir ne tikai noturīgāki pret klimata pārmaiņām, tie piedāvā arī dažādus ekosistēmu pakalpojumus — no gruntsūdeņu papildināšanas līdz oglekļa uzglabāšanai.

Medību prakses loma

Interesanta pieeja situācijas uzlabošanai ir pašas medību prakses maiņa. Optimizācijas priekšlikumi cita starpā ietver federālo zemju medību noteikumu pārskatīšanu un pielāgošanu, barošanas prakses samazināšanu un efektīvu mobilo medību veikšanu ziemā. Šīs mobilās medības varētu palīdzēt pielāgot medījamo dzīvnieku populācijas, neietekmējot populācijas lielumu.

Vēl viens fokuss ir uz mednieku motivāciju mainīt savu praksi atbilstoši meža atjaunošanas prasībām. Doktorantūras projekts Brandenburgas Tehniskajā universitātē varētu sniegt svarīgu ieskatu šajā jautājumā. Tajā tiek pētīts, kādi pasākumi nepieciešami mednieku motivēšanai un kā dažāda medību prakse ilgtermiņā ietekmē meža attīstību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ekonomiskajiem aspektiem, lai novērtētu ilgtspējīgu medību ieguvumus gan mežsaimniecībai, gan ekosistēmām. Šī doktorantūras stipendija ir spēkā līdz 2027. gada septembrim, un tā varētu sniegt vērtīgu stimulu turpmākām izmaiņām mežu apsaimniekošanā, kas dos labumu gan mežiem, gan klimata aizsardzībai.

Situācija ir nopietna, un vienkārša “uzņēmējdarbība kā parasti” nelīdzēs, ja vēlamies saglabāt savus mežus un līdz ar to vērtīgos CO2 krājumus. Laiks rīkoties ir tagad!