Klimata pārmaiņas: Parīzes nolīguma 10 gadi un satraucošie rezultāti!

Klimata pārmaiņas: Parīzes nolīguma 10 gadi un satraucošie rezultāti!

2025. gada 11. novembrī mēs atskatāmies uz izšķirošo desmitgadi, kopš stājās spēkā Parīzes nolīgums. 2015. gadā ANO klimata konferencē COP21 gandrīz 200 valstis piekrita šim saistošajam līgumam, lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 2 grādiem pēc Celsija, ideālā gadījumā zem 1,5 grādiem pēc Celsija. Taču realitāte ir satraucoša.

Zinātnieki stingri brīdina, ka mēs esam ceļā, lai pārsniegtu 1,5 grādu robežu, kam varētu būt "graujošas sekas". Pēdējo desmit gadu laikā esam piedzīvojuši visu laiku siltāko desmitgadi, un 2024. gads tiek uzskatīts par karstāko gadu. Neskatoties uz atjaunojamās enerģijas pieaugumu, kas šobrīd veido 40 procentus no pasaulē saražotās elektroenerģijas, globālā temperatūra turpina paaugstināties, valstīm pieķeroties fosilā kurināmā, izraisot satraucošu oglekļa emisiju pieaugumu.

Klimata krīze un tās sekas

Statistika ir brutāla. Lielais karstums visā pasaulē pagājušajā gadā radīja aptuveni 304 miljardus dolāru lielus ekonomiskos zaudējumus. Turklāt temperatūras paaugstināšanās dēļ ik minūti mirst viens cilvēks. Gaisa piesārņojums, ko galvenokārt izraisa fosilais kurināmais, katru gadu prasa aptuveni 2,5 miljonus dzīvību. 2023. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas sasniedza rekordaugstu līmeni par 65 procentiem virs 1990. gada līmeņa, ko veicināja straujš pieaugums, jo īpaši ogļu, naftas un gāzes emisijas ar 53,2 gigatonām CO2 ekvivalenta.

Sīkāka izpēte liecina, ka divas trešdaļas no šīm emisijām nāk tikai no astoņām ekonomikām: Ķīnas, ASV, ES, Indijas, Krievijas, Indonēzijas, Brazīlijas un Japānas. Tomēr iepriecinoši ir fakts, ka tikai ES un Japāna ir samazinājušas ikgadējās emisijas salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Atjaunojamās enerģijas izmantošana pieaug

Viena spilgta vieta ir progress atjaunojamo energoresursu jomā. Saules un vēja enerģija 2025. gadā pirmo reizi apsteigs ogles elektroenerģijas ražošanā. Ķīna ir iespaidīgi palielinājusi savu saules enerģijas jaudu, 2025. gada jūnijā sasniedzot vairāk nekā vienu teravatu – desmit reizes vairāk nekā 2017. gadā. Pieaudzis arī elektrisko transportlīdzekļu īpatsvars automašīnu pārdošanā – no aptuveni 1 procenta līdz gandrīz 25 procentiem pēdējās desmitgades laikā.

Tomēr valsts finansējuma palielināšana fosilajam kurināmajam, kas tagad ir pieaudzis līdz USD 1,6 triljoniem gadā, neveicina pozitīvo pavērsienu. Eksperti brīdina, ka ar pašreizējiem klimata aizsardzības pasākumiem nepietiek, lai sasniegtu Parīzes vienošanās ambiciozos mērķus. Prognozes liecina par iespējamu globālo sasilšanu par 2,1 līdz 3,9 grādiem pēc Celsija līdz 2100. gadam. Tas varētu radīt vidēji 57 papildu nāvējošas karstuma dienas gadā.

Pirms gaidāmās COP30 Brazīlijā eksperti un aktīvisti aicina paātrināt klimata mērķu sasniegšanu un emisiju samazināšanu. Situācija ir steidzama un prasa izlēmīgu rīcību, lai pārveidotu globālo ekonomiku par klimatam draudzīgu un atbilstu Parīzes nolīguma prasībām.