Valdība atceļ e-petrolejas kvotu: šķērslis klimata aizsardzībai!

Valdība atceļ e-petrolejas kvotu: šķērslis klimata aizsardzībai!

Aviācijas nozare izjūt pārmaiņu vēsmas, un tas nav tikai jaunu aviosabiedrību vai lidojumu maršrutu pieaugums. Drīzāk runa ir par galveno jautājumu par dekarbonizāciju: kā gaisa satiksmi var padarīt klimatam draudzīgāku? Taču tieši šajā svarīgajā fāzē federālā valdība nolēma atcelt būtisko kvotu prasību klimatam draudzīgai petrolejas, kas pazīstama arī kā jauda līdz šķidrumam (PtL), kvotas. Šiem pasākumiem faktiski jāstājas spēkā 2026. gadā un pakāpeniski jāpalielina līdz 2030. gadam, kam vajadzētu izraisīt tirgus atdzimšanu un aptuveni 200 000 tonnu e-petrolejas izmantošanu Vācijā.

Taču tagad viss ir aizturēts: sākotnējais divu miljardu eiro plāns jaunu PtL sistēmu izbūvei ir ievērojami samazināts līdz 100 miljoniem eiro. Tas varētu ne tikai apdraudēt funkcionējoša e-petrolejas tirgus straujo attīstību Vācijā, bet arī kavēt ilgtermiņa ieguldījumus šajā tehnoloģijā. Federālā valdība ir pilnībā izņēmusi valsts e-petrolejas kvotu no Federālā immisijas kontroles likuma (BImSchG), kas rada bažas daudzos ekspertos, jo tas draud nostādīt aviācijas nozari neizdevīgā konkurences situācijā, piemēram, [Focus].

Solis atpakaļ transporta pārejā?

Vides aizsardzības grupas ir satrauktas un salīdzina lēmumu ar soli atpakaļ gaisa satiksmes dekarbonizācijā. Vācijas Vides palīdzības (DUH) federālais rīkotājdirektors Jirgens Rešs pauž bažas par PtL kvotas atcelšanas sekām un raksturo to kā šķērsli e-petrolejas palielināšanai. Faktiski kvota sākotnēji paredzēja noteiktu daļu no elektroenerģijas ražotām degvielām aviācijā, lai ilgtermiņā samazinātu CO2 emisijas. Šis pasākums būtu bijis īpaši svarīgs, jo saskaņā ar ES pamatnostādnēm no 2030. gada aviācijā ir jāizmanto vismaz 1,2 % sintētiskās petrolejas ar mērķi līdz 2050. gadam sasniegt 35 %.

Pašreizējās augstās e-petrolejas ražošanas izmaksas un stingrie noteikumi līdz šim ir apgrūtinājuši ekonomisko īstenošanu. E-degvielas izmaksas pašlaik ir aptuveni četras līdz piecas reizes augstākas nekā parastās petrolejas izmaksas. Tāpēc eksperti aicina uz starptautisku sadarbību, lai veicinātu rentablus ražošanas procesus, jo bez funkcionējošas tirgus struktūras klimatam draudzīgu tehnoloģiju jomā būs neliels progress. Paralēli šīm diskusijām tiek apspriesta arī ūdeņraža un e-degvielu kvotas iespēja autotransportam, kas rada papildu neskaidrības.

Globāls skatījums uz e-degvielām

Starptautiskajā salīdzinājumā Vācija atpaliek, runājot par inovatīviem e-degvielas projektiem. Eiropas valstis kopumā ir paziņojušas par vairāk nekā 100 pilotprojektiem un komerciāliem e-degvielas projektiem, savukārt visā pasaulē tiek plānoti vairāk nekā 150 šādi projekti. Tiek norādīts, ka, neskatoties uz izaicinājumiem, e-degviela ir būtiska dekarbonizācijai, īpaši gaisa un jūras transportā. Ražošanas un atjaunojamās enerģijas attīstība varētu izraisīt izmaksu ievērojamu samazināšanos līdz 2030. gadam, pateicoties tehnoloģiskiem uzlabojumiem.

Kādas ir nākamās darbības? Aviācijas nozare ir pakļauta spiedienam virzīties uz ātrākiem un zaļākiem risinājumiem, jo ​​sabiedriskā doma kļūst arvien jutīgāka pret šiem jautājumiem. Lidmašīnām un citām ieinteresētajām personām ir jāsaglabā modrība, lai izvairītos no atpalicības. Jāskatās, kā valdība atradīs līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un nepieciešamajiem vides pasākumiem. Laiks ir būtisks, un ir jārisina lielais “zaļās lidošanas” bizness.

Rezumējot, e-petrolejas kvotas atcelšana rada lielas problēmas aviācijas nozarei. Jo ātrāk tiek atrasts risinājums, jo lielāka iespēja, ka aviācija var piedzīvot reālas, pozitīvas pārmaiņas. Tātad diskusijas par sintētisko degvielu ne tuvu nav beigušās, un nākamie mēneši būs izšķiroši.