ANO brīdinājums: globālā sasilšana draud pārsniegt 1,5 grādu mērķi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 4. novembrī ANO brīdina par dramatisku globālo sasilšanu un aicina veikt ātrākus klimata aizsardzības pasākumus, lai novērstu ārkārtējus laikapstākļus.

UN warnen am 4.11.2025 vor dramatischer Erderwärmung und fordern schnellere Maßnahmen zum Klimaschutz, um Extremwetter zu verhindern.
2025. gada 4. novembrī ANO brīdina par dramatisku globālo sasilšanu un aicina veikt ātrākus klimata aizsardzības pasākumus, lai novērstu ārkārtējus laikapstākļus.

ANO brīdinājums: globālā sasilšana draud pārsniegt 1,5 grādu mērķi!

Trauksmes zvani skan: Apvienoto Nāciju Organizācija steidzami brīdina par dramatisku globālās sasilšanas pieaugumu. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, ja nekavējoties netiks veikti turpmāki aizsardzības pasākumi, līdz gadsimta beigām Zeme varētu kļūt līdz pat 2,8 grādiem pēc Celsija karstāka. Šo satraucošo prognozi apstiprina jaunākie ANO Vides programmas (UNEP) dati, kas liecina, ka mērķis ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem varētu tikt pārsniegts nākamajā desmitgadē, ja tiks saglabāti pašreizējie klimata rīcības plāni. Saskaņā ar šo nacionālo klimata aizsardzības plānu (NDC) izpildi iespējamā sasilšana ir 2,3 līdz 2,5 grādi, kas joprojām ir krietni virs vēlamā mērķa.

Bet tas vēl nav viss: tikai 60 no gandrīz 200 Parīzes nolīguma pusēm savlaicīgi iesniedza jaunus klimata mērķus. ANO ģenerālsekretārs António Guterres kritizē šos pašreizējos klimata aizsardzības plānus kā neatbilstošus un aicina steigties. Arī ASV izstāšanās no līguma varētu palielināt globālo sasilšanu par grāda desmitdaļu. Šīs norises nav nejaušība: 2024. gads būs karstākais gads, kādu cilvēce jebkad pieredzējusi, un jau ir pārsniegta 1,5 grādu atzīme. Tas rada nopietnus jautājumus par mūsu planētas nākotni.

Ekstrēmi laikapstākļi un kritiskie punkti

Ekspertu brīdinājumi ir nepārprotami: bez krasiem pasākumiem pastāv risks, ka palielināsies ekstrēmi laikapstākļi un klimata sistēmas kritiskie pagrieziena punkti. Jo īpaši tropu koraļļu rifi jau ir pārāk silti, lai izdzīvotu ilgtspējīgi. Saskaņā ar UNEP datiem G20 valstis ir atbildīgas par gandrīz 80% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, uzsverot šo valstu atbildību. Prognozes ir balstītas uz klimata aizsardzības plāniem, kas iesniegti līdz 2025. gada septembra beigām, un liecina, ka laiks efektīvai rīcībai tuvojas beigām.

Šie satraucošie notikumi met ēnu uz gaidāmo COP30 Brazīlijas Amazones lietus mežos, kas tiek uztverta kā viena no pēdējām starptautiskās sadarbības un efektīvas rīcības iespējām. ANO uzskata, ka 1,5 grādu mērķa pārsniegšanu ir grūti izvairīties, un tā steidzami aicina visas valstis ātri samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tehniskā oglekļa noņemšana tiek uzskatīta par riskantu un dārgu, un tā nevar vienkārši novērst problēmas, ar kurām saskaramies.

Ņemot vērā šo realitāti, ir ļoti svarīgi, lai gan politikas veidotāji, gan pilsoniskā sabiedrība rīkotos. Ir vajadzīga visa veselā saprāta pieeja klimata krīzes risināšanai, lai nodrošinātu, ka mēs nevirzāmies uz katastrofālu sasilšanu. Joprojām ir redzams, vai gaidāmās starptautiskās konferences un nolīgumi novedīs pie pārdomāšanas, vai arī cilvēce izniekos nepieciešamo spiedienu, lai rīkotos, planētai saskaroties ar neskaidru nākotni.