Aivangers brīdina: klimata politika draud ar Vācijas deindustrializāciju!

Aivangers brīdina: klimata politika draud ar Vācijas deindustrializāciju!

Debates par klimata politiku Vācijā un ES uzņem apgriezienus. Bavārijas ekonomikas ministrs Huberts Aivangers tagad nepārprotami atbalstījis Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (DIHK) prezidenta Pētera Adriana kritiku. Aivangers Vācijas klimata politiku raksturoja kā “visu zinošu” un uzsvēra, ka nozarei steidzami jāpaaugstina balss, lai aizsargātu Vāciju kā industriālu vietu. Viņš brīdina par ideoloģiskās klimata politikas sekām, kas apdraud ne tikai autoindustrijas izaugsmi, bet arī konkurētspēju.

"Negatīvā uztvere par mūsu ekonomiku, īpaši automobiļu rūpniecību, ir radusies dīzeļdegvielas skandālā," sacīja Aivangers. Viņš saskata kritisku saikni starp klimata politiku un politisko sašķeltību valstī. Pēc viņa teiktā, pašreizējie pasākumi rada risku, ka Vācija zaudēs tirgus daļu, kamēr citas valstis ar mazāk stingriem vides standartiem ražo un gūst labumu.

Krīze auto industrijā un ES normatīvie akti

Vācijas autoindustrija atrodas dziļā krīzē, kas skar ne tikai nacionālās intereses, bet arī apdraud visas Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Šajā kontekstā ES ir pieņēmusi soli pa solim plānu, kas regulē jaunu transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanu. Stingrāki autoparku ierobežojumi stāsies spēkā no 2025. gada, un mērķa vidējā emisija 93,6 g CO2/km līdz 2030. gadam sasniegs tikai 49,5 g CO2/km. Automašīnu ražotāji saskaras ar lielām problēmām, jo ​​​​tie saskaras ar spiedienu pielāgot savus modeļus jaunajām specifikācijām, kamēr elektrisko automašīnu tirgus ir stagnējis.

Šī attīstība ir redzama arī Eiropas autobūves iekšējos dokumentos. Saskaņā ar brīdinājuma vēstuli, nozare diez vai var izpildīt gaidāmo ES klimata noteikumu stingrāku prasību. Nozarei draud sodi, kas var sasniegt miljardus, ja tiek pārsniegti noteiktie CO2 ierobežojumi. Pašreizējais ierobežojums ir 115,1 g CO2/km, un turpmākajos gados tas tiks samazināts vēl vairāk.

Sekas nodarbinātībai

Situācija var nopietni ietekmēt darba tirgu. Tiek lēsts, ka noteikumu neievērošana var izraisīt miljoniem darba vietu. Pašlaik Vācijā automobiļu ražošanā ir nodarbināti aptuveni trīs miljoni cilvēku, bet visā nozarē – kopumā 13 miljoni. Šī dimensija skaidri parāda, cik ļoti noskaņojums nozarē ir nobažījies par regulējuma stingrību nākotnē.

Arī ekonomikas ministrs Roberts Habeks ir izteicies par labu agrākai CO2 flotes ierobežojumu pārskatīšanai, vienlaikus uzsverot, ka standartus nevajadzētu pazemināt. Šīs diskusijas liecina par straujām pārmaiņām domāšanā par nepieciešamajiem soļiem gan klimata mērķu sasniegšanai, gan ekonomiskās bāzes nodrošināšanai. Prasības ES saskaras ar nozares pārstāvju pretestību, kas cīnās pret pilnīgu iekšdedzes dzinēju izbeigšanu.

Laika spiediens un draudošās ekonomiskās briesmas liek uzdot jautājumu, kā Vācija un visa ES var atrast līdzsvaru. Tās pamatā ir ne tikai vides un klimata mērķi, bet arī ekonomiskās darbības un nodarbinātības saglabāšana arvien globalizētākā tirgū.

Nākamie daži mēneši būs kritiski, jo politikas veidotāji risinās nozares problēmas, vienlaikus virzot nepieciešamās izmaiņas. Biznesa balsis kļūst arvien skaļākas, Aivangers un Adrians tās ir dzirdējuši un aicina uz pragmatisku pieeju.