Militārie izdevumi strauji pieaug: klimata aizsardzība ir apdraudēta!

Militārie izdevumi strauji pieaug: klimata aizsardzība ir apdraudēta!

Diskusija par Vācijas militāro izdevumu palielināšanu līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta rit pilnā sparā. Šo lēmumu, kas aizņems vairāk nekā 40 procentus no federālā budžeta, asi kritizēja tādi eksperti kā Mihaels Millers, Vācijas Dabas draugu federālais priekšsēdētājs. Pašreizējās diskusijas par politikas militarizāciju liecina, ka ir notikusi sabiedriskās domas maiņa, kas notikusi bez plaša diskursa. Millere norāda, ka ideoloģija, ka mieru var panākt tikai ar militāru spēku, pēdējo divu desmitgažu laikā ir pieaugusi un ka tieši notikumi saistībā ar Ukrainas karu var tikt uzskatīti par dzinējspēku. Kritiķi sūdzas, ka NATO un ES vēl nav iesniegušas nopietnu miera plānu, kas ieved Eiropu miera un atslābuma pilnīgā strupceļā.

Atkārtota ideja par “gatavību karam”, kas kļūst arvien pieņemtāka, ir krasā pretrunā ar klimata aizsardzības izaicinājumiem. Šīs militarizācijas stratēģijas iespējamās sekas ir satraucošas: eksperti brīdina, ka militāro izdevumu palielināšana var izmaksāt līdz pat 300 miljardiem eiro gadā, un citās jomās gaidāmi dramatiski ietaupījumi un samazinājumi. Šajā kontekstā var tikt apdraudēta aktīvā sociāli ekoloģiskā transformācija, kas ir galvenā cīņā pret klimata pārmaiņām, atstājot novārtā zemes un klimata sistēmas aizsardzību.

Saikne starp klimata aizsardzību un ieroču izdevumiem

Pašreizējā Ķīles Pasaules ekonomikas institūta pētījumā aplūkota saikne starp ieguldījumiem klimata aizsardzībā un aizsardzības izdevumiem Eiropā. Analīze atklāj, ka par katru eiro, kas nav ieguldīts naftā, aizsardzībai var iztērēt par 37 centiem mazāk. Līdzautors Joschka Wanner uzsver, ka neveiksmēm klimata aizsardzībā ir ģeopolitiskas izmaksas, kuras bieži tiek ignorētas. Tas liecina par nepārprotamu drošības un klimata politikas konfliktu, kas bieži vien netiek pietiekami apspriests sabiedrībā.

Vēl viens satraucošs aspekts ir tas, ka karš pret Ukrainu, ko daļēji finansē no Krievijas naftas eksporta ieņēmumiem, ir cieši saistīts ar Eiropas naftas importu un tā ietekmi uz naftas cenām un valsts ieņēmumiem. Tādi pasākumi kā CO2 cena vismaz 60 eiro apmērā vai naftas nodoklis 37 procentu apmērā varētu kalpot ne tikai klimata aizsardzībai, bet arī samazināt aizsardzības izdevumus. Izvairīšanās no naftas varētu ietaupīt līdz pat 104 miljardiem eiro gadā aizsardzības izdevumos Eiropā.

Globālās militāro izdevumu tendences

Pasaules militārie izdevumi pēdējos gados ir strauji pieauguši. Saskaņā ar Scientists for Global Responsibility datiem 2024. gadā tas sasniedza 2,7 triljonus dolāru, kas ir augstākais līmenis kopš aukstā kara beigām. NATO arī plāno turpināt palielināt galvenos militāros izdevumus, savās rokās nododot aptuveni 55 procentus no globālajiem militārajiem izdevumiem. Šie izdevumi ir ne tikai slogs valsts kasei, bet arī ievērojami veicina globālās CO2 emisijas; militāro spēku oglekļa pēdas nospiedums tiek lēsts aptuveni 5,5 procentu apmērā no globālajām emisijām.

Zinātnieki brīdina, ka nepārtraukts militāro izdevumu pieaugums var apdraudēt klimata mērķu sasniegšanu, jo īpaši Parīzē noteikto 1,5 grādu mērķi. Ir steidzami jārīkojas, lai pārskatītu ieroču izdevumus un vairāk pievērstos mierīgiem risinājumiem un diplomātijai. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu un mierīgu nākotni, kas atbilst arī klimata pārmaiņu radītajām problēmām.

Kopumā vērojama satraucoša tendence, kas apdraud ne tikai valsts un Eiropas drošību, bet arī sabiedrības ekoloģiskās ambīcijas. Tagad ir jānosaka kurss, lai izveidotu vienlīdzīgu dialogu starp drošības problēmām un klimata aizsardzību.