ES vides politika 2026: nojaukšana, nevis atjaunošana dabas aizsardzībai!

ES vides politika 2026: nojaukšana, nevis atjaunošana dabas aizsardzībai!

Eiropas Savienības politiskajā ainavā priekšā ir aizraujoši, bet arī satraucoši laiki. Pašreizējā gada perspektīva 2026. gadam liecina, ka esam posmā, kurā mūsu vides un iztikas līdzekļu aizsardzība ir nopietni apdraudēta. Raksta autors DNR skaidri norāda, ka, iespējams, nebūs jaunu ES vides aizsardzības tiesību aktu un ka esošie standarti varētu tikt izjaukti.

Nākamajā gadā uz ES Komisiju tiks pakļauts arvien lielāks Parlamenta un Padomes spiediens. Šis spiediens var novest pie svarīgu vides un veselības aizsardzības standartu vājināšanās. Manfredam Vēberam, Eiropas Tautas partijas līderim, ir ievērojama ietekme uz likumdošanu un viņš vada kultūras karu pret vides iniciatīvām. Briseles politisko situāciju raksturo mazāk progresīvi spēki, kas nebūt nav optimistisks.

Svarīgi likumdošanas priekšlikumi un izaicinājumi

Aplūkojot tiesību aktu priekšlikumus 2026. gadam, redzams, ka tiek gaidīti satraucoši lēmumi. Tas ietver iespējamo prasību vājināšanu piegādes ķēdēm bez atmežošanas. Tāpat nav redzami jauni dabas aizsardzības likumi, lai gan fonā tiek izstrādāts vienots dabas aizsardzības aizņēmumu ietvars. Kritiķu mērķis varētu būt arī esošie vides aizsardzības likumi, piemēram, Dzīvotņu direktīva un ES Putnu direktīva.

Diskusijas par klimata mērķi 2040. gadam un nepieciešamību pēc tā sauktās “Fit for 90 paketes” rit pilnā sparā. Turklāt tiks atlikta ēku un transporta emisiju tirdzniecība (ETS II), un plānotais iekšdedzes dzinēju aizliegums ir uz sliekšņa. Tiesību akts “Klimata noturības integrētais regulējums” ir publicēts bez dalībvalstīm obligātām prasībām, kas apgrūtina steidzami nepieciešamo pasākumu īstenošanu klimata krīzes apkarošanai.

Garais ceļš uz vides aizsardzību

Neskatoties uz šīm problēmām, ziņošanai ir arī pozitīvas pieejas. Skaļi europa.eu ES ir daži no augstākajiem vides standartiem pasaulē. Šīs mērķtiecīgās politikas mērķis ir aizsargāt, saglabāt un uzlabot dabas kapitālu. Tiek atbalstīta pastāvīga pāreja uz resursefektīvu, videi draudzīgu un zemu CO2 emisiju ekonomiku.

Turklāt ES ir apņēmusies aizsargāt apdraudētās sugas un dabas teritorijas un nodrošināt tīru dzeramo ūdeni un tīru peldvietu ūdeni. Tas labi savienojas ar vīziju, kurā ņemti vērā gan vides, gan ekonomiskie aspekti un kas rada novatoriskas uzņēmējdarbības iespējas un jaunas nodarbinātības iespējas. Ekoloģiskā izaugsme tiek uzskatīta par ES ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes galveno elementu.

Noslēgumā atliek teikt: ceļš uz vides aizsardzību ir garš un akmeņains. Bet pat tad, ja politiskie pamatnosacījumi ir sarežģīti, aicinājums cīnīties par dabas, klimata un vides aizsardzību joprojām ir svarīgāks nekā jebkad agrāk. Turpmākie notikumi būs ļoti svarīgi, lai mēs varētu virzīties uz ilgtspējīgu nākotni.