Kanclere Merz: Vācijai tagad ir jārīkojas klimata aizsardzības jomā!

Kanclere Merz: Vācijai tagad ir jārīkojas klimata aizsardzības jomā!

2025. gada 8. novembrī “Pasaules klimata līderu samitā” Brazīlijā kanclers Frīdrihs Mercs uzsvēra klimata aizsardzības steidzamību. Savā runā viņš skaidri norādīja, ka pasaule virzās uz daudziem klimata lūzuma punktiem un atbildība par to novēršanu ir dalīta visā pasaulē. Vācijai tajā ir īpaša loma, ne tikai augsto izmešu dēļ, lai gan Mercs uzsvēra, ka Vācija ir atbildīga tikai par diviem procentiem no globālajām emisijām.

Merza runa nonāca kritiskā kontekstā, jo daudzas organizācijas un eksperti kritizē viņa valdību par piekāpšanos fosilajam lobijam enerģētikas politikā. Aprēķini liecina, ka federālās valdības pašreizējie pasākumi, tostarp mēģinājums atcelt iekšdedzes dzinēju aizliegumu ES, dabasgāzes palīdzības finansēšana no klimata fonda un iespējamā zaļās elektroenerģijas paplašināšanas aizkavēšanās, diez vai ir pietiekami, lai sasniegtu klimata mērķus. Turklāt ES CO2 mērķu vājināšanās 2035. un 2040. gadam draudi tika uzskatīti par satraucošiem.

Tehnoloģiskā atvērtība un klimata mērķi

Mercs arī savā runā uzsvēra tehnoloģiskās atvērtības un inovāciju nepieciešamību klimata pārmaiņu apkarošanai, lai nodrošinātu gan konkurētspēju, gan drošību. Tas skar nervus, jo īpaši ņemot vērā ES kopējos klimata mērķus, kuru mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. COP30 tika formulēti vērienīgi samazināšanas mērķi no 66,25 % līdz 72,5 % līdz 2035. gadam.

Turklāt kanclere uzsvēra tropu mežu kā oglekļa krātuvju centrālo nozīmi. Vācija ir finansiāli iesaistīta TFFF (“Tropical Forest Forever Facility”) mežu aizsardzības fondā un paļaujas uz CO2 uzglabāšanu kā tehnisku risinājumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Šie pasākumi ir daļa no visaptveroša plāna, lai 2024. gadā klimata finansējumam piešķirtu aptuveni 6 miljardus eiro, ko atbalsta mobilizēti privātie līdzekļi, gandrīz divreiz vairāk. Mercs aicināja globālus centienus saskaņot klimata aizsardzību un ekonomisko attīstību.

Klimata pārmaiņu globālais izaicinājums

Klimata pārmaiņu problēmas nav tikai nacionāls, bet globāls risks, kas prasa starptautiskus risinājumus un sadarbību. Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem globālā sasilšana ir jāierobežo līdz krietni zem 2 °C, ideālā gadījumā līdz 1,5 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestajā novērtējuma ziņojumā ir steidzami uzsvērta nepieciešamība globāli samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 43 % līdz 2030. gadam un par 60 % līdz 2035. gadam salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Ir vajadzīgi tūlītēji un vērienīgi centieni, lai novērstu neveiksmīgo plaisu starp pašreizējiem pasākumiem un nepieciešamajiem samazinājumiem. Vācijai ir potenciāls uzņemties līdera lomu, taču tās rīcības uzticamību apšauba pašreizējie politiskie lēmumi. Starptautiskā sabiedrība iet uz kopīgu kursu, taču izaicinājumi ir milzīgi – klimatam ir vajadzīgi ne tikai vārdi, bet galvenokārt darbības.

Šīs tēmas un svarīgās starptautisko klimata aizsardzības nolīgumu detaļas ilustrē globālās klimata politikas sarežģītību un to, cik steidzami politikai un sabiedrībai ir jārīkojas, lai noskaidrotu saspringtās attiecības starp vides jautājumiem un ekonomisko izaugsmi.

Klimata reportieris ziņo, ka izaicinājums ir īpaši nozīmīgs Vācijai. Federālā valdība uzsver nepieciešamību pēc inovācijām un tehnoloģiskiem risinājumiem Federālā vides aģentūra uzsver galvenās klimata pārmaiņu problēmas un nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības.