Klimata konference 2025: fokuss uz lobistiem — kam pieder nākotne?

Klimata konference 2025: fokuss uz lobistiem — kam pieder nākotne?

Noskaņojums ir karsts kārtējā ANO klimata konferencē, kas norisinās no 6. līdz 17. novembrim Belemā, Brazīlijā. Ar vairāk nekā 50 000 dalībnieku, tostarp 1600 pārstāvjiem no naftas, gāzes un ogļu uzņēmumiem, tas ir viens no lielākajiem klimata sammitiem vēsturē. Fosilā kurināmā lobija ietekme tiek uztverta kā satraucoši skaļa, jo viens no 25 dalībniekiem ir saistīts ar uzņēmumiem, kas veicina klimata krīzi. Šis rekordskaitlis pat pārsniedz lielāko daļu valstu, izņemot pašu Brazīlijas delegāciju Dienas spogulis.

Aizkulisēs ekonomiskais naids un ideoloģiskā pretestība nodrošina, ka ambiciozie klimata mērķi bieži tiek atstumti otrajā plānā. Valstis ir skeptiski noskaņotas pret klimata politikas īstenošanu, īpaši, ja to izmanto kā grēkāzi biznesa neveiksmēm. Pretestība pret klimata aizsardzību ir īpaši izteikta labējās konservatīvajās valdībās, un tādas valstis kā Polija un citas Austrumeiropas valstis ir īpaši kritiskas pret klimata politiku. MDR.

Lobēšana un klimata aizsardzība

Fosilā kurināmā lobija dominēšana konferencē rada jautājumus par to, cik nopietna patiesībā ir klimata aizsardzība. Šī lobija ietekme jau ir redzama pēdējos gados, un arī šajā konferencē fosilās kompānijas cenšas aizstāvēt savas intereses ar visiem spēkiem. Kritiķi uztraucas, ka tik daudzu lobētāju klātbūtne varētu būtiski kavēt progresu klimata aizsardzībā. Iepriekšējā klimata konferencē Dubaijā OPEC piedalījās un aicināja neatkāpties no fosilā kurināmā, skaidroja Vestibila kontrole.

Konferences galvenā tēma ir diskusija par fosilā kurināmā pakāpenisku pārtraukšanu. Par laimi, ir arī centieni turpināt Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšanu. Tam līgumslēdzējām valstīm ir jāiesniedz konkrēti plāni 1,5 grādu mērķa sasniegšanai ik pēc pieciem gadiem. Pagaidām gan valsts klimata aizsardzības plānu īstenošanā ir vērojama liela plaisa, kas nav gluži optimistiska.

Cerību stariņš vestibila ēnā

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, ir vērojamas dažas pozitīvas tendences. Viena no galvenajām COP30 iniciatīvām ir Tropisko mežu fonda (TFFF) izveide, kura mērķis ir veicināt tropu lietus mežu aizsardzību. Lai aizsargātu šo vērtīgo biotopu, ir jāizveido fonds ar mērķa vērtību 125 miljardu dolāru apmērā. Vācija jau paziņojusi, ka ieguldīs šajā fondā vienu miljardu dolāru, kas vērtējams kā pozitīva zīme starptautiskajai sadarbībai klimata aizsardzības jomā.

Lai gan konferences rezultāti joprojām ir neskaidri un sarunas nenotiek publiski, atliek cerēt, ka progress patiešām tiks panākts, pat ja fosilā kurināmā ietekme ir visuresoša. Joprojām ir svarīgi, lai valstis šos izaicinājumus uztvertu nopietni un parādītu, ka ambiciozi klimata mērķi ir izpildāmi pat grūtos ekonomikas apstākļos.