ESAO brīdina: cīnieties pret klimata krīzi, sugu izzušanu un vides piesārņojumu kopā!

ESAO brīdina: cīnieties pret klimata krīzi, sugu izzušanu un vides piesārņojumu kopā!

Jauns ESAO ziņojums, kas publicēts 2025. gada 2. decembrī, liek uz brūces: mūsu laika lielākās vides krīzes – klimata pārmaiņas, sugu izzušana un piesārņojums – ir cieši saistītas un prasa aktīvu rīcību globālā līmenī. Ziņojumā ar nosaukumu “Vides perspektīvas trīskāršās planētu krīzes apstākļos” ir steidzami norādīts, ka pašreizējās pieejas daudzās valstīs nav pietiekami efektīvas. Pašreizējā politika bieži tiek organizēta saskaņā ar nozares loģiku, kas noved pie pretrunīgiem mērķiem un neefektīvām investīcijām. Tāpēc ESAO aicina valdības visā pasaulē īstenot saskaņotu pieeju, lai kopīgi risinātu dabai raksturīgās problēmas, nevis skatītos uz tām atsevišķi, kā tas bieži notiek ANO konvencijās.

Pašreizējie pētījumi liecina, ka cilvēki ir mainījuši aptuveni 75% zemes virsmas un 66% okeāna apgabalu. Tam ir postoša ietekme uz bioloģisko daudzveidību; Saskaņā ar ziņojumiem 80% dabā sastopamo zīdītāju un 50% augu ir zaudēti. Sugu izzušana un klimata pārmaiņas pastiprina viena otru un apdraud daudzu sugu, tostarp cilvēku, iztikas līdzekļus. Saskaņā ar rakstu vietnē Tagesschau.de, pašlaik vairāk sugu draud izzušana nekā jebkad agrāk cilvēces vēsturē. Iemesli tam ir dabisko ekosistēmu intensīvā izmantošanā un iznīcināšanā, ko izraisa lauksaimniecība, zvejniecība un rūpniecība, kā arī cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas.

Sinerģijas izmantošana: ceļš uz integrētiem risinājumiem

Lai īstenotu šo paradigmas maiņu, ESAO ziņojumā ir ierosināti seši galvenie pasākumi:

• Stärkung der Forschung zu Schnittstellen zwischen Klimawandel, Biodiversität und Umweltverschmutzung.
• Eine engere Verzahnung nationaler Strategien in übergeordneten Plänen.
• Neuorientierung der Finanzierungsstrukturen, um mehrere Umweltziele gleichzeitig zu unterstützen.
• Gestaltung der Energiewende naturverträglich und ressourcenschonend.
• Stärkung der Kreislaufwirtschaft und nachhaltiger Ressourcennutzung.
• Tiefgreifende Veränderungen im Ernährungssystem, um Klima, Ökosysteme und Verschmutzung aktiv zu beeinflussen.

Jānostiprina izpratne, ka konflikti starp dažādiem politiskajiem mērķiem bieži vien ir integrācijas trūkuma izpausme. OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans uzsver izaicinājumus, ko rada politiskā nenoteiktība un spiediens uz globālās izaugsmes perspektīvām. Ir ļoti svarīgi panākt progresu vides mērķu sasniegšanā, lai aizsargātu ne tikai mūsu, bet arī nākamo paaudžu dzīvības.

Nepieciešama pārdomāšana

Plašākā līmenī diskusijā kļūst skaidra arī dabas loma klimata aizsardzībā. Daba tiek ietekmēta ne tikai, bet arī aktīvi darbojas, absorbējot CO2 emisijas. Jebkuriem pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām jāietver arī ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Klimata pārmaiņas gadiem ilgi tiek raksturotas kā “visaptverošs drauds”, un Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir ziņojusi par nopietnām sekām uz ekosistēmām un cilvēka attīstību. Zemes izmantošanas un lauksaimniecības radītās emisijas rada līdz pat 30 % no siltumnīcefekta gāzēm visā pasaulē, kas vēl vairāk uzsver nepieciešamību rīkoties.

Globālam aizsargājamo teritoriju tīklam, kas savieno daļēji dabiskus tuksnešus, vajadzētu būt daļai no ilgtermiņa stratēģijas. Jo īpaši nevar neņemt vērā to, ka steidzami jāattīra zeme renaturācijai un bioloģiskajai lauksaimniecībai un jāintegrē pamatiedzīvotāju sabiedrības globālajā dabas aizsardzības pārvaldībā. Pamatiedzīvotājiem ir vērtīgas zināšanas un pieredze, kas ir būtiska cilvēku un dabas harmoniskai līdzāspastāvēšanai. Šī perspektīva ir svarīga ne tikai klimata aizsardzībai, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un biotopu veidošanai.

ESAO aicina pārdomāt par veidotu sabiedrību, kurā gan cilvēkiem, gan dabai ir brīvība un iespēja attīstīties. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešama starptautiska sadarbība un izpratne par sugu un klimatisko apstākļu savstarpējo atkarību. Gaidāmās problēmas ir sarežģītas, bet ne neatrisināmas. Integratīva, daudzdimensionāla pieeja varētu būt ilgtspējīgas nākotnes atslēga.

Ar skaidru aicinājumu rīkoties, ESAO uzsver, ka šo saistību izpilde būs politiskās gribas un globālas solidaritātes jautājums. Tagad ir pienācis laiks rīkoties.