Klimata pārmaiņu briesmas: 2025. gads draud kļūt par visu laiku karstāko gadu!

Klimata pārmaiņu briesmas: 2025. gads draud kļūt par visu laiku karstāko gadu!

Jaunākie ES klimata pārmaiņu dienesta Copernicus dati liecina par satraucošām globālās sasilšanas tendencēm. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem 2025. gads varētu būt viens no trim karstākajiem gadiem. Šī attīstība ir trīs gadu tendences rezultāts, kas nozīmē, ka sagaidāms, ka globālā temperatūra būs vairāk nekā par 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Šī būtu pirmā reize, kad šāds trīs gadu periods pārsniedz šo kritisko slieksni, un tam varētu būt nopietnas sekas klimata sistēmai. Heise Online ziņo, ka vidējā temperatūra pasaulē 2023. gada oktobrī bija 14 grādi virs 15 grādiem. 1850 līdz 1900 atbilst.

2023. gada oktobris šis mēnesis bija trešais siltākais, ar novirzi par 0,7 grādiem virs vidējā laika periodā no 1991. līdz 2020. gadam. Temperatūras pieaugums bija īpaši spēcīgs polārajos reģionos, piemēram, Kanādas ziemeļaustrumos un Austrumantarktīdā, kur izmaiņas ir visizteiktākās. Eiropā vidējā temperatūra bija 10,19 grādi, kas arī saglabājās virs ilggadējās vidējās. Ziņojumos uzsvērta rīcības steidzamība, kā uzsver Klimata stratēģiskā direktore Samanta Burgesa.

Globālās sekas un nepieciešamība rīkoties

Klimata zinātnes brīdinājuma skaņas ir nepārprotamas: 1,5 grādu robežvērtības pārsniegšana var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus un palielināt laikapstākļu katastrofu biežumu. Šīs sekas ir pilnīgā pretrunā ar 2015. gada Parīzes klimata nolīguma mērķiem. Klimata zinātnieki steidzami aicina valdības rīkoties tūlīt. Paredzams, ka 2025. gads būs viens no siltākajiem gadiem pēc 2024. un 2023. gada, kas varētu vēl vairāk pasliktināt mūsu klimata stāvokli. [Die Zeit] (https://www.zeit.de/wissen/umwelt/2025-11/ Average-temperature-climate-change-pariser-climate-accord) pievēršas nepieciešamībai nekavējoties rīkoties, lai cīnītos pret klimata krīzi.

Izšķirošs forums globālajai klimata politikai būs gaidāmā Pasaules klimata konference (COP30) Belemā, Brazīlijā, kas sāksies nākamajā pirmdienā. Sagaidāms, ka tur piedalīsies desmitiem tūkstošu dalībnieku no aptuveni 200 valstīm, lai apspriestu risinājumus arvien kritiskākajai situācijai. ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress pauž bažas par līdz šim panākto progresu un aicina starptautisko sabiedrību radikāli mainīt kursu, lai ierobežotu globālo sasilšanu. [Tagesschau](https://www.tagesschau.de/ausland/ Amerika/weltklimakonzept-belem-100.html) ziņo, ka Guterres pieprasa skaidrus pasākumus, tostarp tūlītēju jaunu ogļu spēkstaciju un fosilā kurināmā projektu pārtraukšanu.

Arī politika Vācijā kļūst arvien aktīvāka. Bundestāgs vēlreiz apstiprināja, ka Vācija līdz 2045. gadam vēlas kļūt par klimatneitrālu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešami efektīvi pasākumi, lai faktiski sniegtu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Atliek noskaidrot, kādas pieejas valstis izmantos gaidāmajā konferencē, lai kopīgi pārvarētu globālās sasilšanas problēmas.