Satraucoša klimata prognoze: iesils līdz 2,8 grādiem?

Satraucoša klimata prognoze: iesils līdz 2,8 grādiem?

It kā klimata pārmaiņu radītās problēmas nebūtu pietiekami lielas, nesen veiktā analīze liecina, ka globālie centieni ierobežot globālo sasilšanu krietni atpaliek no gaidītā. Ziņots šodien, 2025. gada 5. novembrī Scinexx ka prognozes par temperatūras paaugstināšanos joprojām ir satraucošas. Bez papildu pasākumiem globālā temperatūra varētu paaugstināties līdz pat 3,1 grādam pēc Celsija. Pat ja iepriekšējās saistības, ko dažas valstis ir uzņēmušās, tiks pilnībā īstenotas, var sagaidīt pieaugumu no 2,6 līdz 2,8 grādiem.

Situācija ir īpaši nedroša, jo tikai 64 valstis ir iesniegušas jaunas nacionālās saistības (NDC) līdz 2025. gada 30. septembra termiņam. Šīs valstis ir atbildīgas par 63% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. No G20 valstīm tikai septiņas no divdesmit valstīm savas brīvprātīgās saistības iesniedza laikā. Citas valstis, piemēram, Ķīna, Turcija un ES, plāno savus NDC iesniegt vēlāk, taču šī kavēšanās rada jautājumus.

Spiediens aug

ES ietvaros dalībvalstis jau apspriež nākotnes klimata mērķus. Dažas valstis pat aicina šos mērķus mīkstināt, atsaucoties uz ekonomiskām grūtībām. G20 valstis acīmredzami nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savus 2030. gada klimata mērķus. Lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus, līdz 2035. gadam CO2 emisijas būtu jāsamazina par 35% (par 2 grādiem) vai 55% (par 1,5 grādiem) salīdzinājumā ar 2019. gada vērtībām. Šobrīd šķiet, ka līdz šiem mērķiem ir tālu, jo, pat ja NDC tiks pilnībā ieviestas, līdz 2025. gadam ir reāli ietaupīt tikai 15%.

Globālo CO2 emisiju pieaugums 2024. gadā paātrinājās par 2,3%, sasniedzot rekordlīmeni. ANO ģenerālsekretārs António Guterres uzsver, ka steidzami jāpalielina ambīcijas, lai nepārsniegtu 1,5 grādu mērķi. Ja šī robeža tiek pārsniegta, mēs varētu nonākt kritiskā fāzē, kas, pateicoties pozitīvajām atsauksmēm, turpmāko temperatūras samazināšanu padara ārkārtīgi sarežģītu.

Cerības zibsnis?

Ieskatīgs papildinājums nāk no UNEP, kas savā ziņojumā ierosina iespējamu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 25%, izmantojot zaļo atveseļošanos pēc pandēmijas. Tas varētu ievērojami veicināt Parīzes nolīguma 2°C mērķa sasniegšanu. Ikgadējā Emissions Gap Report analīze liecina, ka, neraugoties uz CO2 emisiju samazināšanos COVID-19 dēļ, pasaulē šajā gadsimtā joprojām ir tendence uz temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 3°C.

Aicinājumi valdībām, atgūstoties no pandēmijas, investēt klimata aizsardzībā kļūst arvien skaļāki. Ziņojumā uzsvērts, ka 2019. gadā globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas sasniedza rekordaugstu līmeni – 59,1 gigatonu CO2 ekvivalenta. Pieaugums kopš 2010. gada ir vidēji 1,4% gadā.

Pasaules tirgos atjaunojamā enerģija tagad ir apsteigusi ogles kā lielāko elektroenerģijas avotu. Vēja un saules enerģētikā, kā arī mežsaimniecībā ir ievērojams potenciāls, kas līdz 2035. gadam varētu palīdzēt samazināt atšķirību līdz divu grādu mērķim. Tomēr nākotnē ir nepieciešama ātra rīcība un ievērojamas ambīcijas, lai nodrošinātu, ka mēs izvairītos no klimata pārmaiņu sliktākajām sekām.

Laikā, kad klimats ir globālo diskusiju centrā, ir ļoti svarīgi, lai politika un bizness sadarbotos, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Tas ir vienīgais veids, kā nākamajām paaudzēm nodrošināt videi draudzīgu un veselīgu nākotni.