G20 un COP30: Parādu krīze un klimata mērķi Johannesburgā zem spiediena!

G20 un COP30: Parādu krīze un klimata mērķi Johannesburgā zem spiediena!

2025. gada G20 samits Johannesburgā un COP30 Belemā nesen notika ģeopolitiski saspringtā vidē. Abus notikumus iezīmēja dziļa domstarpība starp lielvarām, kuras skeptiski vērtē reformas, kamēr naftas valstis dedzīgi aizstāv fosilo kurināmo. Jo īpaši G20 samita laikā, kas bija pirmais, kas beidzās Āfrikas teritorijā Johannesburgā, tika izveidotas koalīcijas, kas risināja aktuālos parādus, klimata mērķus un iekļaujošu attīstību. Dienvidāfrika kā uzņēmējvalsts publicēja ziņojumu, kurā ieteikts pēc jaunas parādu restrukturizācijas iniciatīvas un Āfrikas valstu aizņēmēju kluba, kā arī mudināts izveidot pārredzamu parādu noregulēšanas mehānismu.

G20 samitā tika atzīti valsts parāda izaicinājumi, īpaši daudzām Āfrikas valstīm, taču tā rezultātā galīgajā komunikē netika pieņemti konkrēti pasākumi, lai uzlabotu parādu atvieglojumu sistēmu. Šī neatbilstība starp parādu krīzes steidzamību un politisko rīcību izraisīja kritiku. Germanwatch kritizē, ka samits nav raidījis cerētos signālus globālajam taisnīgumam un ka neatliekamie jautājumi netika pietiekami risināti. Neraugoties uz pieaugošās nevienlīdzības atzīšanu, trūkst konkrētu apņemšanos uzlikt nodokļus īpaši bagātajiem, un tas veicina aicinājumus izveidot godīgāku globālo finanšu kārtību.

Klimata mērķi un ilgtspējīga attīstība

COP30 samitā Belemā, kurā piedalījās vairāk nekā 90 valstis, tika apstiprināts fosilā kurināmā pakāpeniskas pārtraukšanas ceļvedis, taču daudzi vērienīgi ceļveži rezultātos netika minēti. Tā vietā COP30 lēmumu pakete koncentrējās uz adaptācijas finansējuma trīskāršošanu līdz 2035. gadam un pamatiedzīvotāju tiesību atzīšanu. Taču kļuva skaidrs, ka finanšu resursi adaptācijas finansēšanai ir nepietiekami. Kritiķi pieprasa papildu resursus, kas būtu jādara pieejami, atvieglojot parādus un uzliekot nodokļus, pamatojoties uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Germanwatch uzsver, ka bez saistošiem soļiem globālās nevienlīdzības apkarošanai nepieciešamais progress tiks apgrūtināts. Lai gan Vācija un valstu koalīcija vēlas īstenot ceļvedi fosilā kurināmā samazināšanai, liela problēma joprojām ir nespēja nodrošināt lielu parādu apgrūtinātām valstīm iespēju ātri samazināt parādsaistības. Nepieciešamība ieviest efektīvus pasākumus šo valstu atbalstam ir steidzamāka nekā jebkad agrāk.

Perspektīva un nepieciešamie pasākumi

Abos samitos izveidotās gribētāju koalīcijas liecina, ka kredītņēmēju balsis spīd. Tomēr atklājumu pārvēršana konkrētās darbībās joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Pieaug daudzpusība, un ambiciozas idejas bieži tiek izstrādātas ārpus UNFCCC. Tomēr UNFCCC izpildsekretārs aicina veikt neatgriezenisku pāreju uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju pasauli.

Rezumējot, gan G20 samitā, gan COP30 tika izskatīti svarīgi jautājumi, taču to ieteikumu īstenošanai un godīgas globālas finanšu kārtības izveidei jāpaliek dienaskārtībā. Pieaug spiediens uz valstīm spert stabilus soļus, lai risinātu parādu krīzes un klimata krīzes radītos izaicinājumus. Ceļš uz priekšu prasa gan apņēmību, gan sadarbību starptautiskā līmenī.

Plašāku informāciju par parādiem, klimatu un ģeopolitiku lasiet ziņojumos no Böll fonds, Saulainā puse un vācu pulkstenis.