Apkures likums: ministrs aicina sargāt klimatu, neskatoties uz reformām!

Apkures likums: ministrs aicina sargāt klimatu, neskatoties uz reformām!

Klimata aizsardzība ir jaunā Ēku enerģijas likumā (GEG) galvenā uzmanība. Federālais vides ministrs Karstens Šneiders uzsver, ka izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir nepieciešamas, taču, lai panāktu progresu, ir jāsaglabā ar klimatu saistītie mērķi. GEG reforma, kas stāsies spēkā 2024. gada sākumā, paredz veicināt pāreju uz klimatam draudzīgām apkures sistēmām. Šneiders nesen sacīja, ka ir optimistisks par iespējām jaunajā klimata aizsardzības programmā, kuru arī paredzēts prezentēt 2024.gada pavasarī. Laiks ziņo, ka ar reformu līdz 2024. gada janvāra beigām ir jāiesniedz ekonomikas un enerģētikas ministre Katherina Reiche un būvniecības ministre Verēna Huberca.

Galvenā GEG rūpe ir novecojušo apkures sistēmu nomaiņa. No 2024. gada jaunbūvēs drīkstēs ierīkot tikai tādas apkures sistēmas, kas izmanto vismaz 65 procentus atjaunojamās enerģijas. Lai gan daudzām esošajām apkures sistēmām joprojām ir atļauts darboties, spiediens mainīties ir liels, jo aptuveni 75 procenti apkures sistēmu Vācijā pašlaik tiek darbināti ar fosilo kurināmo. Jauno noteikumu ietvaros tiek piedāvātas arī subsīdijas, kas padara pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem ienesīgāku.

Finansiāli stimuli maiņai

Reformas akcents ir finansiālais atbalsts veco apkures sistēmu nomaiņai, kas stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Finansējums ļauj māju īpašniekiem ietaupīt līdz pat 70 procentiem no investīciju izmaksām jaunās apkures sistēmās. Paredzētas dažādas tehnoloģiskās iespējas, tostarp siltumsūkņi un saules siltumenerģija. Federālā valdība informēja, ka papildu līdzekļiem var pretendēt arī tādiem ar enerģētiku saistītiem renovācijas pasākumiem kā siltināšana.

Finansējums nav paredzēts tikai privātīpašniekiem. Saimnieki, uzņēmumi un bezpeļņas asociācijas arī gūst labumu no pamatsubsīdijas 30 procentu apmērā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta finansējuma sociālajai orientācijai: maznodrošinātajiem iespējama subsīdija līdz 70 procentiem, uz ko uzsvēra federālais ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Roberts Habeks. Valdība pieļauj arī pragmatiskus pagaidu risinājumus, lai avārijas gadījumā varētu turpināt remontdarbus esošajās apkures sistēmās.

Svarīgi galvenie punkti īstenošanai

Pašvaldībām līdz 2028. gada vidum jāizlemj, kur tiks paplašināti siltumtīkli vai klimatneitrālie gāzes tīkli. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai veiksmīgi īstenotu GEG un nodrošinātu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Arī CO2 cena fosilā kurināmā pieaugs līdz 45 eiro par tonnu 2024. gadā un pieaugs līdz 55 eiro 2025. gadā – tas ir vēl viens stimuls pāriet uz ilgtspējīgām apkures sistēmām. Federālā Ekonomikas ministrija uzsver, ka finansējuma pieteikumus apkures nomaiņai var iesniegt jau tagad, pat ja oficiāli pieteikšanās iespējama tikai vēlāk.

Kopumā tas parāda, ka gan pienākums izmantot atjaunojamo enerģiju, gan finansiālie stimuli var veicināt Vācijas klimata mērķu sasniegšanu. Šī reforma ir solis pareizajā virzienā, lai virzītu būvniecības nozari uz ilgtspējīgāka kursa.