Klimata aizsardzība krīzes apstākļos: Saksija baidās no sociālās kohēzijas zaudēšanas!

Klimata aizsardzība krīzes apstākļos: Saksija baidās no sociālās kohēzijas zaudēšanas!

Kas motivē cilvēkus Saksijā, Saksijā-Anhaltē un Tīringenē, kad runa ir par klimata aizsardzību? Nesen veikta aptauja, kas veikta laikā no 2025. gada 17. līdz 22. oktobrim, liecina, ka noskaņojums ir saspringts. Vairāk nekā 20 000 respondentu norādīja, ka pastāv milzīga neuzticēšanās sociāli pieņemamiem klimata aizsardzības pasākumiem. Pilns 87% dalībnieku neuzticas šo pasākumu godīgai īstenošanai Vācijā. Par to ziņo MDR.

Taču aptaujātie piekrīt arī tam, ka klimata aizsardzība ir personiski svarīga: 72% apgalvo, ka šis jautājums viņiem ir tuvs. Taču atbalsts konkrētiem pasākumiem ir samazinājies. Jo īpaši vecākā paaudze ir skeptiska par klimata aizsardzības iespēju un seku taisnīgu sadali. Savukārt gados jaunākiem cilvēkiem, šķiet, ir nedaudz vairāk cerību uz sociāli taisnīgiem risinājumiem, pat ja 90% no visiem aptaujātajiem sociālo kohēziju vērtē kā sliktu - 78% pieaugums salīdzinājumā ar 2024.gada sākumu.

Klimata aizsardzība un sociālā atbildība

Galvenais aspekts, kas izriet no respondentu komentāriem, ir bažas par finansiālo slogu, ko varētu uzlikt klimata pasākumi. Daudzi cilvēki pauž šīs bažas kopā ar aicinājumiem rast risinājumus, kuru pamatā ir solidaritāte. Cilvēki apzinās, ka sociālā kohēzija ir atkarīga no taisnīguma, solidaritātes un skaidriem, kopīgiem noteikumiem.

Klimata pārmaiņu radītās problēmas skar ne tikai atsevišķus reģionus vai valstis, bet arī prasa globālu pārdomāšanu. Saskaņā ar bpb Pastāv būtiskas atšķirības neaizsargātībā pret klimata krīzes sekām. Jo īpaši nabadzīgākās valstis, kurās ir viszemākās emisijas uz vienu iedzīvotāju, bieži saskaras ar lieliem šķēršļiem, savukārt bagātās valstis, piemēram, Vācija, uzņemas vēsturisku atbildību.

Tikai transformācija kā mērķis

Klimata krīzi bieži uzskata par sociālā taisnīguma krīzi. Carla Reemtsma no Fridays for Future raksturo šo jautājumu kā centrālo punktu starptautiskajās diskusijās par klimata taisnīgumu. Parīzes klimata līgums uzsver, ka klimata aizsardzībā ir dažādi pienākumi – tā ir atzīšana, kas prasa taisnīgu sabiedrības pārveidi. Kopīgiem politiskiem centieniem ir jānovērš esošā nevienlīdzība starp dažādām iedzīvotāju grupām un taisnīgi jāsadala klimata pasākumu slogs.

Aptaujas rezultāti un pamatā esošās diskusijas liecina, ka daudzi cilvēki ir gatavi dzīvot ilgtspējīgi un samazināt izmaksas. Tomēr izaicinājums joprojām ir noskaidrot ekonomiskā un sociālā taisnīguma jautājumus klimata aizsardzībā — uzdevums, kas ir svarīgs ne tikai Vācijā, bet visā pasaulē.