COP30 Brazīlijā: Eiropas klimata mērķi krīzē!

COP30 Brazīlijā: Eiropas klimata mērķi krīzē!

Globālo izaicinājumu spiedienā pasaule pulcējas uz 30. Pasaules klimata konferenci COP30 Brazīlijā, kas šajās dienās izraisa ažiotāžu. [ZDF] ziņo, ka konference varētu noteikt izšķirošu kursu starptautiskajai klimata aizsardzībai, kamēr ģeopolitiskais ietvars strauji mainās. Tradicionālie klimata politikas dalībnieki, piemēram, ASV un Eiropa, arvien vairāk zaudē ietekmi un saskaras ar jauniem izaicinājumiem.

Tā kā ASV Džo Baidena vadībā ir uzsākusi miljardu dolāru finansējuma programmu klimata aizsardzības iniciatīvām, iekšējās pazīmes liecina par pārmaiņām. Taču paliek Trampa administrācijas ēna, kas atkāpās no klimata pasākumiem un no oficiālajiem dokumentiem noņēma termina “klimata pārmaiņas” redzamību. Tā rezultātā satraucoši samazinās valstu un starptautiskās saistības cīņā pret klimata pārmaiņām.

Eiropas loma klimata aizsardzībā

Situācija Eiropā ir ne mazāk sarežģīta. Saskaņā ar [Inženieris], pastāv iekšēja spriedze ap Green Deal, kuram arvien vairāk uzbrūk konservatīvie spēki ES Parlamentā. Tas cita starpā izpaužas aicinājumos palielināt bezmaksas piesārņojuma tiesības rūpniecībai. Īpaši Vācija un Francija vēlas atlikt galveno klimata mērķu ieviešanu – tas ir solis, kas varētu kaitēt kontinenta klimata politikai.

COP30 sanāksmē ES valstis pieprasīs vērienīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 90% līdz 2040. gadam, lai gan to tikai daļēji atbalstīs starptautiskie darījumi. Divas trešdaļas Parīzes nolīguma parakstītāju, tostarp ES, nokavēja termiņu jaunu valstu klimata ieguldījumu (NDC) iesniegšanai līdz 2035. gadam. Šīs neveiksmes rada jautājumus par progresu, ko Niklass Hēns no Jaunā klimata institūta redz, bet uzskata par vāju oficiālo saistību uztverē.

Globālās perspektīvas un izaicinājumi

Laikā, kad ASV arvien vairāk izstājas no klimata aizsardzības, klimata politika arvien vairāk nonāk drošības politikas uzmanības centrā. Federālais ārlietu ministrs Johans Veidefuls uzsver šīs politiskās dimensijas kā nepieciešama diplomātiskā instrumenta nozīmi. Viņš arī uzsver nepieciešamību saglabāt Vācijas konkurētspēju un tehnoloģiju līderpozīcijas, lai līdz 2045.gadam panāktu klimata neitralitāti.

Savukārt Ķīna sevi parāda kā nozīmīgu spēlētāju atjaunojamo energoresursu jomā. Vairāk nekā 80 % tirgū esošo saules bateriju un 75 % akumulatoru jau nāk no Ķīnas, kas Eiropas autobūves uzņēmumiem rada reālas konkurences problēmas. Fotoelementu un vēja enerģijas paplašināšana joprojām tiek veicināta, kas ietekmē globālās tehnoloģiskās izmaiņas un mūsu pašu ekonomiskās ambīcijas.

Sarunu dalībnieki gan Belēmā, gan starptautiskā mērogā COP30 uzskata par iespēju formulēt jaunas saistošas ​​saistības. Lai gan tiek izteiktas cerības uz progresu – it īpaši Arturs Runge-Metzger un Carolin Friedemann – joprojām pastāv risks, ka ekonomiskās intereses iejauksies kā bremzējošs faktors debatēs par klimatu.

Kopumā pašreizējā starptautiskā klimata aizsardzības dinamika liecina, ka visas valstis ir aicinātas uzņemties atbildību un turpināt dialogu par nepieciešamajiem pasākumiem. Satraukums par klimata mērķiem, ieviešanu un tehnoloģiskām inovācijām joprojām ir aizraujošs, un atliek noskaidrot, vai un kā tiks nodrošināti pasākumi nākamajām paaudzēm.