Klimata krīze apdraud mieru: Vācijas armija ir stingri fokusā!

Klimata krīze apdraud mieru: Vācijas armija ir stingri fokusā!

Klimata krīze vairs nav tāls draudu scenārijs, bet tā ir steidzama realitāte, kas apdraud drošību visā pasaulē līdz šim nezināmā mērā. Pēc Dabas draugu domām, ir skaidrs, ka pieaugošais vājo un trauslo valstu skaits ne tikai izraisa sociālo šķelšanos, bet arī rūgtas sadales cīņas un iespējamos konfliktus. Klimata aizsardzības neveiksme neatstāj neko vēlamu skaidrības ziņā: draudi, ka pasaule nākotnē tiks ierauta klimata karos, ir pārāk reāla.

Militārie izdevumi Vācijā šobrīd sasniedz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta, kas atbilst 220 miljardiem eiro. Prognozes liecina, ka šie tēriņi dažu gadu laikā varētu pieaugt līdz aptuveni 250 miljardiem eiro. Ironiski, ka šie līdzekļi tiek mobilizēti laikā, kad ģeopolitiku arvien vairāk veido ar klimatu saistīti draudi. Pieaugot mūžīgajam sasalumam vai dabas katastrofām, klimata krīzes sekas ir ģeogrāfiski netaisnīgi sadalītas, palielinot vardarbīgu konfliktu iespējamību starp bagātajiem un smagi cietušajiem reģioniem.

Klimata pārmaiņas kā militāra dilemma

Vēl viens satraucošs aspekts ir tas, ka pati militārā nozare ir viens no lielākajiem CO₂ emisiju radītājiem. Saskaņā ar aplēsēm, militārpersonas rada aptuveni 5,5 procentus no visām globālajām CO₂ emisijām. Klimata un drošības pētnieks Hanss Holcingers uzsver, ka militārās atskaites par siltumnīcefekta gāzu emisijām lielā mērā cieš no slepenības. Piemēram, NATO 2021. gadā emitēja gandrīz 200 miljonus tonnu CO₂, un šis skaitlis varētu pieaugt līdz gandrīz 300 miljoniem tonnu gadā līdz desmitgades beigām.

Tā kā ieroču projekti un militārās sadarbības līgumi turpina iegūt arvien lielāku nozīmi, tas bieži vien notiek uz vides rēķina. ES aizsardzības suverenitātes plāni, kuru budžets ir 800 miljardi eiro, varētu radīt aptuveni 150 miljonus tonnu CO₂ vien. Tas atbilst Nīderlandes gada emisijām vai Austrijas, Īrijas un Somijas kopējām emisijām.

Resursu sadale un nākotnes konflikti

Klimata pārmaiņu ietekmes nevienlīdzīgais sadalījums veicina nenozīmīgu iekšējo konfliktu pieauguma risku. Īpaši apdraudēti ir mazāk elastīgi reģioni, jo īpaši Āfrikā. Klimata pārmaiņas apdraud 1,6 miljardu cilvēku iztiku Āfrikā — grupai, kas rada tikai četrus procentus no pasaules CO₂ emisijām. Tomēr šīs dinamiskās izmaiņas rada spriedzi un bēgļu kustības, kas ietekmē drošību ne tikai skartajās valstīs, bet arī lielākajās ekonomikas valstīs, piemēram, Vācijā.

Minhenes drošības konferences dienaskārtībā jau vairākus gadus ir bijis jautājums par klimata pārmaiņām, un tādējādi tas liecina par klimata pārmaiņu pieaugošo ģeopolitisko nozīmi. Tā kā 80 procenti ANO miera uzturēšanas personāla ir izvietoti valstīs, kuras smagi skārušas klimata pārmaiņas, ciešā saikne starp rīcību klimata jomā un globālo drošību kļūst arvien skaidrāka. Nepieciešamība atrast integrētus pasākumus šo izaicinājumu risināšanai ir būtiska, lai veiksmīgi īstenotu gan humānās palīdzības, gan drošības programmas.

Pasaulē, ko raksturo pastāvīgas krīzes, viens paliek skaidrs: spēcīgai mijiedarbībai starp klimatu un konfliktiem ir izšķiroša ietekme uz starptautisko politiku. Drošības un klimata politikas pārdomāšana ir būtiska, lai panāktu mieru un ilgtspējību, kā trāpīgi raksturo vides vēsturniece Verēna Vinivartere: "Nav miera bez ilgtspējības. Nav ilgtspējas bez miera." Taču ceļš uz turieni ir pilns ar šķēršļiem un prasa globālas pūles un labāku resursu pārvaldību.