Vācija nodrošina 60 miljonus eiro klimata fondiem Brazīlijā!

Vācija nodrošina 60 miljonus eiro klimata fondiem Brazīlijā!

Klimata pārmaiņas ir kļuvušas par mūsu laika lielāko izaicinājumu, un starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas. ANO klimata konferencē COP30 Belemā, Brazīlijā, 2025. gada 17. novembrī, federālais vides ministrs Karstens Šneiders paziņoja par skaidru soli šajā virzienā. Vācija piešķir 60 miljonus eiro Adaptācijas fondam, kura mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Šis atbalsts ir ļoti svarīgs, lai novērstu badu, nabadzību un migrāciju, savā runā iestarpināja Šneiders, vienlaikus uzsverot satraucošos notikumus skartajās valstīs.

Pielāgošanās fonds, kas ir starptautiskā klimata finansējuma centrā kopš tā dibināšanas 2007. gadā, jau ir mobilizējis iespaidīgus USD 1,4 miljardus aptuveni 200 projektiem 108 valstīs. Vairāk nekā 50 miljoni cilvēku līdz šim ir guvuši labumu no šīm iniciatīvām. Īpaši svarīgi ir, lai fonda līdzekļi tiktu izmantoti pasākumiem, kas labāk aprīko piekrastes teritorijas pret ārkārtējiem laikapstākļiem, piemēram, plūdiem vai sausumu. Atsauksmes par fonda līdzšinējo darbību ir bijušas ļoti pozitīvas, un Šneiders atkārtoti uzsvēra, ka Vācija joprojām ir fonda lielākā līdzekļu devēja.

Izaicinājumi un pārmaiņas

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ko Schneider risināja, ir klimata pārmaiņu izraisīto ekstremālo laika apstākļu pieaugošais biežums. Zinātnieki brīdina arī par bīstamu infekcijas slimību izplatību, kas saistītas ar globālo sasilšanu. Lai adekvāti risinātu šīs problēmas, ir nepieciešami ne tikai finanšu resursi, bet arī novatoriskas pieejas, piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmas un klimata ziņā izturīgas audzēšanas metodes.

Vēl viens punkts, ko Šneiders uzsvēra, ir Vācijas apņemšanās katru gadu līdz 2035. gadam apņemties jaunattīstības valstīm atvēlēt 300 miljardus dolāru. Šī apņemšanās liecina par ilgtermiņa apņemšanos atbalstīt pasaules neaizsargātākās valstis. Tomēr ir kritika: tādas organizācijas kā Germanwatch ir atzīmējušas, ka pašlaik adaptācijas fondam 2025. gadam ir plānoti tikai 133 miljoni ASV dolāru, kas ir mazāk nekā puse no plānotās minimālās summas 300 miljonu ASV dolāru apmērā.

Skatiens nākotnē

Sarunas Belemā ir ļoti svarīgas, jo tās nosaka turpmākās starptautiskās darbības klimata jomā virzienu. Kamēr Vācija ir devusi signālu, ka tā vēlas turpināt darboties kā globāls spēlētājs klimata aizsardzībā, tikai dažas valstis, piemēram, Beļģija, Spānija un Zviedrija, ir apņēmušās papildu līdzekļus. Kanclers Frīdrihs Mercs arī paziņoja par ievērojamu summu Brazīlijas izveidotajam lietus mežu fondam, kas paredzēts, lai atalgotu valstis par mežu saglabāšanu un sodītu par mežu iznīcināšanu.

Konference norisināsies līdz 21. novembrim un pulcēs delegātus no vairāk nekā 190 valstīm, lai apspriestu tādus galvenos jautājumus kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un finansējums nabadzīgākām valstīm.

Ceļš ir garš, un daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Taču Vācijas apņemšanās skaidri parāda, ka ir pienācis laiks rīkoties, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un apvienotu globālo sabiedrību.