Klimata pārmaiņas apdraud sugas: dabas aizsardzībai steidzami nepieciešams atjauninājums!

Klimata pārmaiņas apdraud sugas: dabas aizsardzībai steidzami nepieciešams atjauninājums!

Diskusija par dabas aizsardzību klimata pārmaiņu laikā kļūst arvien aktuālāka. Iepriekš valdošā stingra pieeja vairs nespēj tikt galā ar izmaiņām. Vācijā ir aptuveni 9000 aizsargājamo teritoriju, kas galvenokārt ir veltītas retu sugu saglabāšanai. Taču šīs statiskās aizsardzības koncepcijas zaudē savu efektivitāti klimata pārmaiņu dēļ, kā Welt

Vācijas Dabas aizsardzības likums un ES floras, faunas un biotopu direktīva lielā mērā ir vērsti uz status quo saglabāšanu. Profesors Kais Nīberts asi kritizē šo pieeju un aicina dinamiskāk izprast dabas aizsardzību. Klimata pārmaiņas nes līdzi izmaiņas augu un dzīvnieku dzīves apstākļos, un rodas jautājums, kuram stāvoklim vajadzētu kalpot par etalonu. Piemēram, Alpu mozaīkas meitene migrē uz lielāku augstumu temperatūras paaugstināšanās dēļ, bet menca bēg uz vēsāku ūdeni, jo tās barība migrē uz Atlantijas okeāna ziemeļiem. Eiropas holija arī uzrāda satraucošu izplatību ziemeļu reģionos.

Dabas aizsardzības izaicinājumi

Nīberts uzsver, ka konservatīvā pieeja dabas aizsardzībā lielā mērā ir bezpalīdzīga klimata pārmaiņu priekšā. Speciālisti iestājas par dabisko funkciju saglabāšanu, piemēram, veicinot augsnes un gruntsūdeņu veidošanos. Šeit svarīgi ir atkārtoti samitrināti purvi un neskarti meži, jo tie spēj uzglabāt klimatam nozīmīgo oglekļa dioksīdu un samazināt ārkārtēju laikapstākļu sekas.

Viena no Nīberta galvenajām prasībām ir ne tikai aizsargāt ainavas, bet arī dot tām attīstības iespējas, lai risinātu pašreizējās problēmas. Pamatlikumā stingri nostiprināts kopīgs uzdevums klimata pielāgošanai un dabas aizsardzībai varētu palīdzēt efektīvi īstenot šīs idejas.

Aizsargājamo teritoriju tīklu veidošana

Vēl viens svarīgs aspekts ir aizsargājamo teritoriju tīklu veidošana, lai nodrošinātu sugu migrāciju. Federālās dabas aizsardzības aģentūras prezidente Sabīne Rīvenherma aicina būt elastīgākiem dabas aizsardzības pasākumos, lai varētu atbilstoši reaģēt uz mainīgajiem augšanas periodiem. Šīs prasības ir aktuālas ne tikai dabas aizsardzības politikai, bet visai sabiedrībai, kurai jāpielāgojas klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.

Dabas aizsardzības attīstība ir neatņemama diskusijas par klimata pārmaiņām sastāvdaļa, un tā ir jāpārdomā, lai stātos pretī nākotnes izaicinājumiem. Tas, vai jaunās pieejas galu galā nes augļus, vēl ir jānoskaidro, taču pielāgošanās nepieciešamība ir nenoliedzama.