Klimata aizsardzība apdraudēta: federālā valdība palēnina enerģijas pāreju!

Klimata aizsardzība apdraudēta: federālā valdība palēnina enerģijas pāreju!

Šodienas diskusijā par klimata taisnīgumu Brazīlija ir simbols pretrunai starp nodomu un rīcību. Kamēr valsts īsteno plānu pasaules klimata samitā, lai rādītu piemēru Amazones reģionā, vienlaikus tiek virzīta jaunu naftas un gāzes atradņu attīstība. Šī divējāda programma ir atspoguļota arī Carolin Dähling no enerģētikas kooperatīva Green Planet Energy vārdiem, kas uzsver milzīgo atjaunojamo energoresursu pieaugumu, vienlaikus rekordlielas investīcijas ieplūstot fosilajā infrastruktūrā. Dēlings saka, ka kļūda nav tikai indivīda līmenī, bet tā ir dziļi sakņota globālajā ekonomiskajā sistēmā, kas ekoloģisko izaugsmi nosaka aiz neierobežotiem finanšu mērķiem. Klimata reportieris ziņo, ka fosilās enerģijas patiesās turpmākās izmaksas nav pietiekami atspoguļotas cenās, un tāpēc to izmantošana joprojām ir pievilcīga.

Dēlings uzskata, ka ir nepieciešami vairāki pasākumi, lai risinātu klimata krīzes radītos izaicinājumus. Plānotās subsīdijas fosilās dabasgāzes elektrostacijām ar 20 000 megavatu jaudu stiprina esošās klimatam kaitīgās struktūras. Tas varētu izrādīties šķērslis enerģētikas pārejai, ņemot vērā, ka šī politika pārkāpj pašas federālās valdības klimata mērķus. Šī iemesla dēļ Green Planet Energy ir iesniegusi sūdzību ES Komisijā, jo plānotais atbalsts pārkāpj Eiropas konkurences likumu. Klimata reportieris uzsver, ka Vācijai ir vajadzīga ātra rīcība, lai faktiski virzītu pāreju uz enerģētiku.

Politiskie izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Eiropas klimata politikas kontekstā tika izvirzīts mērķis līdz 2040. gadam samazināt CO2 emisijas par 90 procentiem, taču mērķi tika ievērojami vājināti. Dēlings pauž bažas par jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sākuma datuma pārcelšanu uz 2028. gadu, kas rada nenoteiktību. Emisiju tirdzniecība tiek uzskatīta par galveno klimata aizsardzības instrumentu, un tās novēlota ieviešana var radīt ilgtermiņa negatīvas sekas. Viņa arī bažījas, ka no plānotā 85 procentu CO2 samazinājuma Eiropā tiks realizēti tikai reāli ietaupījumi. Klimata reportieris uzsver, ka klimata aizsardzībai ir arī galvenā loma zaļo tehnoloģiju izaugsmē Vācijā.

Šo debašu aktualitātei ir būtiska arī ģeopolitiskā situācija, jo Ķīna arvien vairāk iespiež sevi tīrās nozares līdera lomā. Kamēr Eiropa atpaliek vājinātās klimata aizsardzības politikas dēļ, Bundestāgs ir pieņēmis jaunu likumu par oglekļa dioksīda pazemes uzglabāšanu (CCS). Tomēr Dēlings brīdina, ka CCS ir riskanta un dārga tehnoloģija, ko nevajadzētu uzskatīt par primāro risinājumu. Viņa uzsver nepieciešamību pēc skaidras enerģētikas pārejas un straujas atjaunojamās enerģijas paplašināšanas.