Klimata aizsardzība apdraudēta: biedrības aicina pārdalīt 500 miljardus eiro!

Klimata aizsardzība apdraudēta: biedrības aicina pārdalīt 500 miljardus eiro!

Runājot par nākotnes izaicinājumiem Vācijā, federālās valdības īpašo līdzekļu apstrāde kļūst arvien svarīgāka. 2025. gada 12. novembrī vides un sociālās asociācijas, kā arī apvienība ver.di aicina šos līdzekļus izmantot tieši nākotnes investīcijām un ekoloģiskai pārveidei. Klimata alianses vadītā iniciatīva kritizē pašreizējo valdības budžeta projektu 2026. gadam kā neatbilstošu un nelietderīgu klimata aizsardzībai.

Asociācijas kopīgā paziņojumā norāda, ka iespaidīgais īpašais fonds 500 miljardu eiro apmērā būtu jāizmanto infrastruktūras projektiem un klimata neitralitātei. Stefānija Langkampa no Klimata alianses uzsver, ka līdzekļiem jāieplūst klimatam draudzīgā infrastruktūrā. "Mums prioritāte jāpiešķir tīrai enerģijai un neaizsargātu cilvēku aizsardzībai," viņa saka.

Fosilie projekti apdraud klimata mērķus

Īpaši satraucoši ir Savienības un SPD plāni investēt miljardus fosilā kurināmā projektos, kas, pēc asociāciju domām, var apdraudēt nepieciešamo klimata aizsardzību. Pasaules Dabas fonda klimata eksperte Viviāna Raddaca (Viviane Raddatz) uzsver, ka fosilo projektu finansēšana ar īpašā fonda starpniecību ir nepareiza klimata politikas ziņā un juridiski apšaubāma. Kritiķi piekrīt: atkāpšanās no šīs stratēģijas ir būtiska, lai sasniegtu klimata mērķus.

Arī Kristīne Bēle no ver.di pauž bažas par nepilnībām sabiedriskajā transportā un aicina pašvaldībām piešķirt vairāk finanšu līdzekļu, lai tās varētu piedāvāt labāku servisu. Tajā pašā laikā AWO federālās asociācijas prezidents Maikls Gross vērš uzmanību uz sociālās infrastruktūras renovācijas kavējumiem. Viņš norāda, ka vairāk nekā puse no dienas aprūpes centriem ir jāatjauno, lai tie būtu energoefektīvi un klimatneitrāli, kas palielina spiedienu rīkoties.

Kam tiek izmantots īpašais fonds?

Aiz biedrību pieprasījuma slēpjas ziņojumi, kas attiecas uz klimata aizsardzības pasākumu finansēšanu, kā arī vietējā sabiedriskā transporta paplašināšanu un renovācijas kavējumiem sociālajās iestādēs. Ja šie izaicinājumi netiks risināti, Vācijas sociālā un vides infrastruktūra var apdraudēt iekšpolitisko stabilitāti.

Galu galā runa ir par uz nākotni vērstu politiku, kas koncentrējas uz vides un sociālā taisnīguma saglabāšanu. Jautājums paliek: vai federālā valdība veiks steidzami nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgumu gan videi, gan pilsoņiem?