Novembra pūliņi: Vācijas elektroenerģijas piegāde ir uz sliekšņa!
2025. gada novembra klusums varētu krasi samazināt elektrības ievadi. Eksperti aicina meklēt elastīgus, klimatneitrālus risinājumus.

Novembra pūliņi: Vācijas elektroenerģijas piegāde ir uz sliekšņa!
Nedēļas nogalē, 2025. gada 8. un 9. novembrī, Vācija gatavojas tā dēvētajam tumšajam klusumam. Skaļi MDR Vēja un saules enerģijas padeve samazināsies līdz pieciem gigavatiem. Enerģētikas meteorologs Rafaels Frics šo situāciju raksturo kā novembrim raksturīgu, kad vāja vēja un saules starojuma samazināšanās kombinācija bieži izraisa ievērojamu ražošanas samazināšanos.
Bet neuztraucieties: strāvas padeve tiek nodrošināta īstermiņā. Tomēr, atskatoties uz šādām klusām vietām, kļūst skaidrs, ka šādi notikumi notiek piecas līdz desmit reizes gadā. Vācijas elektroenerģijas sistēmas elastībai ir galvenā loma, lai izvairītos no tīkla apdraudējumiem. Klaudija Kemferta no Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta uzsver nepieciešamību pēc Eiropas elektroenerģijas tīkliem, elastīgām spēkstacijām un slodzes pārvaldības, lai reaģētu uz šiem izaicinājumiem.
Par tumsas cēloņiem
Gaidāmā jaudas lejupslīde atklāj atlikušo vajadzību pēc elastīgām, klimatneitrālām rezerves jaudām Vācijā. Pieaugošā ogļu izmantošanas pārtraukšana palielina spiedienu izstrādāt alternatīvus risinājumus, piemēram, akumulatoru uzglabāšanas un ūdeņraža spēkstacijas. Tas ir īpaši svarīgi, jo šīs tehnoloģijas tiek uzskatītas par galveno, lai pārvarētu ilgākus klusuma periodus. Fēlikss Müsgens uzsver, ka mājsaimniecības var gūt labumu no mainīgajiem elektroenerģijas tarifiem, lai izmantotu zemo cenu priekšrocības.
Fraunhofera Enerģētikas ekonomikas un energosistēmu tehnoloģiju institūts arī prognozē ievērojamu vēja un saules enerģijas pieplūdes samazināšanos, ko vēl vairāk saasinās tumšais kritums. Tomēr ir cerība: pēc nedēļas nogales var sagaidīt šo atjaunojamo avotu pieplūdes pieaugumu. Lai ilgtermiņā pārvarētu problēmas, ir ieteicama Eiropas koordinēta sistēmu plānošana, kas apvieno ūdeņraža, biomasas un optimizētus elektroenerģijas tīklus.
Atjaunojamo energoresursu loma
Atjaunojamajai enerģijai, tostarp vējam, saulei, biomasai, ģeotermālajai enerģijai un hidroenerģijai, ir arvien lielāka nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. Skaļi Federālā vides aģentūra Tie sniedz būtisku ieguldījumu piegādes drošībā un izejvielu konfliktu novēršanā, elektroenerģijas ražošanā izmantojot dabiskos procesus un atjaunojamos izejmateriālus.
Atjaunojamo enerģijas avotu likums (EEG) veicina šo attīstību un palīdz vēl vairāk palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā energoresursu struktūrā. Gaidāmie izaicinājumi, piemēram, tumšie kritumi, ir labi piemēroti, lai parādītu vajadzību pēc spēcīgas un elastīgas energosistēmas un parādītu, kur vēl ir jārīkojas. Kā prognozē Jann Weinand no Forschungszentrum Jülich, līdz 2045. gadam būs nepieciešami aptuveni 50 gigavati ūdeņraža gāzturbīnu, lai turpinātu uzturēt tīkla stabilitāti un uzticamību.
Rezumējot, var teikt, ka gaidāmā novembra klusums ir ne tikai pārbaudījums pašreizējai enerģētikas infrastruktūrai, bet arī ir iespēja noteikt kursu ilgtspējīgai nākotnei un veiksmīgai enerģētikas pārejai.