Medības mainās: kā Bādene-Virtemberga apvieno savvaļas dzīvniekus un dabas aizsardzību

Medības mainās: kā Bādene-Virtemberga apvieno savvaļas dzīvniekus un dabas aizsardzību

Diskusija par medībām Bādenē-Virtembergā sasniedz jaunas dimensijas. Pašlaik šajā valstī ir aptuveni 51 000 mednieku, kuri dodas mežā ne tikai medību nolūkos. Kā ziņo tagesschau.de, interese par dabas aizsardzību un klimata pārmaiņām pieaug, pateicoties aizsardzības un medību licencēm. Mednieka tēls ir mainījies; Mūsdienās viņi sevi uzskata par līdzsvara starp medījumu un mežu sargiem.

Taču arī medības tiek kritiski novērotas. Vairākkārt tiek kritizēts, ka tas ir novecojis un ne katram medniekam ir pietiekamas prasmes uzņemties atbildību par savvaļas dzīvnieku populāciju. Pašreizējās vadītās medības Valdkirhā, kurās 140 mednieki plāno nogalināt 40 dzīvniekus, liek uzdot jautājumu, vai mūsu laikā šādi būtu jācīnās ar pārapdzīvotību. Ieskats inovatīvos risinājumos šeit varētu noderēt.

Medības kā daļa no dabas aizsardzības

Mednieks un mežzinātnieks Aleksandrs Helds savā uzrunā uzsver, ka medībām ir ne tikai ekonomisks aspekts, bet arī tās dod izšķirošu ieguldījumu dabas aizsardzībā. Medību un savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas likuma (JWMG) Bādenē-Virtembergā mērķis ir saskaņot sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās intereses ar savvaļas dzīvnieku populācijām. Arvien biežāk sastopami savvaļas dzīvnieki, piemēram, āpši, jenoti un lapsas, pilsētu teritorijās, kur populācijas bieži vien ir desmit reizes lielākas nekā lauku mežos.

Lai kliedētu konfliktus starp cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem, pilsētas mednieki, piemēram, Frenks Beutelspahers, rīkojas, uzstādot slazdus un veicot preventīvus pasākumus. Jo īpaši Štutgartē Daksburga nodara lielus postījumus, kas liecina, ka mijiedarbība starp dabu un cilvēkiem ne vienmēr norit gludi.

Strīds par no medībām brīvajām zonām

Vēl viens aktuāls temats debatēs ir no medībām brīvo zonu paplašināšana, kas novērojama Švarcvaldes nacionālajā parkā, kur medības vairs nav atļautas kopš 2019. gada. Savvaļas dzīvnieku apsaimniekotāji ziņo, ka šajā zonā pārapdzīvotības nav, taču tas maz pārliecina vietējos iedzīvotājus. Viņi baidās no bojājumiem, ko varētu izraisīt pieaugošā dzīvnieku populācija. Viņi atklāj, ka koki nacionālajā parkā ataug pat bez medībām, bet tajā pašā laikā mežs mainās.

Diskusijai pievienojas arī dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA, kas iebilst, ka medību mērķi nav savienojami ar dabas aizsardzību. Viņa atbalsta kastrāciju kā alternatīvu metodi savvaļas dzīvnieku populāciju regulēšanai. Tāpēc ir nepieciešami saskaņoti pasākumi un informācijas izplatīšana, lai veidotu attiecības starp cilvēkiem un dabu.

Noslēgumā var teikt, ka medības Bādenē-Virtembergā joprojām ir sarežģīts jautājums. Līdzsvars starp tradīcijām un mūsdienu dabas aizsardzības prasībām ir grūti atrodams. Būs aizraujoši vērot, kā turpmākajos gados attīstīsies tiesiskā un sociālā vide medībām un savvaļas dzīvniekiem.